Kristīne Sēnele
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina – virszemes ūdeņi ekoloģiskās kvalitātes ziņā Latvijā ir sliktākā situācijā nekā citās valstīs vidēji Eiropā.
Liela daļa vainas par to jāuzņemas arī lauksaimniekiem, tāpēc no šī gada aizsargjoslas, kurās nedrīkst lietot nedz augu aizsardzības, nedz mēslošanas līdzekļus, noteiktas arī gar notekgrāvjiem kopumā 32 tūkstošu kilometru garumā.
Stingrākas prasības, ja kvalitāte neuzlabosies
Šis gan nav lauksaimnieku ierosinājums, šāda prasība ietilpt Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā, un to paredz īpaša regula. Līdz ar to mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus trīs metrus gar ūdens notekām nedrīkst lietot nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Te jānorāda, ka meliorācijas grāvji iedalās trīs grupās: ūdens notekas jeb novadgrāvji, susinātājgrāvji un kontūrgrāvji. Buferjosla noteikta tikai gar novadgrāvjiem. Jaunās prasības atspoguļotas arī publiski pieejamajā Lauku atbalsta dienesta kartē.
«Ieviešot šādas buferjoslas, mērķis ir samazināt ūdens piesārņojumu. LVĢMC dati rāda, ka Zemgalē un Kurzemē pieaug lauksaimniecības radītais piesārņojums ar mēslojumu. Tas bija jārisina, tāpēc arī šāda jauna prasība. Ja Latvijā būtu tāda situācija, ka ūdeņu kvalitāte ir ļoti labā stāvoklī, mums būtu bijusi iespēja runāt par kaut kādu prasību neieviešam. Taču piesārņojuma rādītāji pasliktinās, mēs nevarējām atkāpties no prasībām,» skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns. «Ja esošā prasība ievērot trīs metru buferjoslu nenodrošinās ūdeņu kvalitātes rādītāju uzlabošanos, tad nākotnē varbūt būs jāievieš vēl stingrākas prasības,» piebilst amatpersona.
Darīts pārāk maz
LVĢMC projektu vadītājs Jānis Šīre apstiprina, ka Latvijā līdz šim darīts pārāk maz, lai ūdeņu kvalitāti uzlabotu, un ar līdzšinējiem pasākumiem tas nav izdevies. 60% no visiem ūdens objektiem tieši lauksaimniecības piesārņojums ir viena no nozīmīgākajām problēmām. Uz jautājumu, vai mūsu novada nozīmīgākās upes – Mūsa, Mēmele un Lielupe – uz kopējā fona izskatās slikti, atbilde ir konkrēta un apstiprinoša. Turklāt Bauskas novadā tāpat kā citviet Zemgalē lielāka ietekme ir tieši no augkopības. J. Šīre gan norāda, ka buferjoslas nav vienīgais risinājums, turklāt tas nav arī universāls. Ir vēl virkne citu pasākumu, piemēram, ilggadīgie sējumi, konservējoša jeb minimāla augsnes apstrāde, mitrzemju izbūve, ko var izmantot.
Z. Ķikāns stāsta, ka kopējā lauksaimniecības politika tiek pārskatīta ik pa laikam, turklāt kopējā zaļajā kursā arī no tās tiek pieprasīts lielāks ieguldījums. Jau 2021. gadā konkrētā regula tika apstiprināta. Nu ir pagājis pārejas periods, un no šī gada 21. aprīļa prasības ir spēkā.
Protams, lauksaimniekiem bija iebildumi pret šo jauninājumu, taču iespējas no tā izvairīties gan nebija – ja stratēģiskajā plānā tas nebūtu ietverts, Eiropas Komisija to vienkārši neapstiprinātu un lauksaimniekiem izmaksāt atbalstu vispār nevarētu.
Līdz šim desmit metru aizsargjosla, kurā tāpat nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, jau gadu desmitus ir spēkā gar upēm, upītēm, ezeriem un citām «Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatorā» iekļautajām ūdenstilpēm. Tā gan ir Aizsargjoslu likuma prasība, nevis lauksaimniecības politikas iniciatīva.
Par jauno prasību ievērošanas uzraudzību atbildīgas divas iestādes: Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Z. Ķikāns gan norāda, ka katram grāvim klāt uzraugu nolikt nevarēs, taču iesaistīties uzraudzībā var arī iedzīvotāji. Ja pārkāpums piefiksēts video vai foto, ar to var vērsties atbildīgajā dienestā. Tāpat par pārkāpumiem var liecināt, piemēram, tehnoloģiskā sliede uz lauka. Tā kā prasība stājās spēkā vien šā gada 21. aprīlī, daļu ziemāju sējumu vērtēs individuāli, taču, ja pārkāpumi tiks konstatēti nākamgad, tad var piemērot tiešo maksājumu samazinājumu. Atkarībā no tā, cik būtisks ir pārkāpums (platība, kaitējuma apjoms utt.), samazinājums var būt no 1% līdz pat 100%. Ja tas izdarīts tīši – tad sods bargāks. Taču samazinājums attieksies uz visiem saimniecības saņemtajiem tiešmaksājumiem.
Diemžēl atbildi no VAAD par to, kā tieši un cik bieži tiks veikta jaunās prasības kontrole saimniecībās, «Bauskas Dzīvei» tā arī neizdevās iegūt.
Zaļās joslas veido kūtri
Var jau spriest, kāpēc mums vienmēr tikai «pātagas» metodes tiek izmantotas, taču LAD dati liecina, ka «burkāni» diemžēl ne visai labi palīdz. Savā ziņā to apliecina kāds cits lauksaimniekam brīvprātīgi pieejams pasākums par zaļo joslu izveidošanu. Kā atklāj LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš, provizoriskie rezultāti liecina, ka uz zaļo joslu izveidošanu gar lauka malām, citām lauka sētām, grāvjiem u. c., par kuru lauksaimnieks saņem maksājumu, bet neizmanto to ražošanai, no plānotā sasniegti vien 30%. Līdz ar to finansējums būs pieejams arī vēl nākamajā gadā. Pašlaik tādējādi iegūti nepilni 1700 ha, ko aizņems šīs zaļās dabiskākās joslas. Salīdzinājumam – precīzo tehnoloģiju atbalsta aktivitātē norma pārpildīta ar dubultuzviju.
Jautāts, vai jaunā atbalsta kārtība veicinājusi kopējo lauksaimnieku interesi kļūt zaļākiem, I. Āboliņš noteic, ka interese ir palielinājusies, jo tai «pretī» ir nauda. Ja pērn lauksaimnieks par hektāru vienotajā platības un zaļināšanas maksājumā saņēma aptuveni 150 eiro, tad šogad platībmaksājums ir tikai 90 eiro. Lai iztrūkumu nosegtu, bija jāpiesakās papildu pasākumiem.
Foto: Tāda izskatās Lielupe pie Mežotnes. Tik aizaugusi, ka sāk līdzināties drīzāk purvam. Upes krastos, protams, daudz rapša un kviešu lauku.
Kā izkontrolēs?Vienkāršāk limitēt minerālmēslu un pesticīdu tirdzniecību.Diemžēl darbojas ”nauda nesmird” princips.Zinājāt,ka lai sausuma veicinātu kultūraugu augšanu tos miglo ar boru?
Jāpeld ir aizaugušā upē kopā ar ūdenszālēm tā tas ir!
Par to vajadzēja domāt agrāk. Visas raksta minētās upes parssvara ir nogāzes. pakalnos intensīva lausaimnieciba un var tikai minēt, kāda nitrātu konc. Nokļūst udeni…taču tas nav vel viss. Ir jāņem vērā arī it kā attīrītie fekalie ūdeni. No pieredzes nacies redzēt, ka nekādi attīrītie mesli nonāk upes. Viss kopā rada to situāciju, kāda tā ir. Taisnība. Ar nekādu laiviņu daudz viet izbraukt jau vairs nav iespējams…
Mūsas upe ir aizaugusi, tās krasti pārvērtušies džungļos, tikas plsētas atpūtas vieta ir sakopta, pārējais ir vienaldzība… Upes gultne ir izmainīta, drīz būs Mūsas purvs…
Pie iepriekseja- kur nu vēl runāt par nesakārtotam drenāžas sistēmām, kuras visas, tā vai citādi, ieplūst upes un pie, kurām tik daudzi pieslēgušies, izmantojot tas par kan. Notek grāvi…
Man paziņa no Jelgavas vaica- vai tai pilsētā ir, kāda peldvieta, kur var saulīte pagozēties un ar sup dēliem palaist. Atbildu, ka nav. Ja ir vēlēšanās ar mačeti kapāt meldrus un ūdens priekus baudīt, tad gan nav jābrauc uz tarzana parku…
Domāju ka stāvoklis ir uzlabojies jo šogad Mūsas upē vardes kurkst. Iepriekšējos gados Bauskā tos nedzirdēju.
Nu nav jau tā ka viss ir aizaudzis. Toties putniem ir ligzdvietas kas ir daudz svarīgāk nekā dažiem pipukiem izbraukt ar sup dēļiem. Bet to intensīvo lauksaimniecību bišku jau vajadzētu sākt ierobežot tas tiesa, nu jau par traku iet
vien, ar varžu kurkstēšanu nepietiek, jo pēc zemnieku vadones Mairas sacītā TV ekrānā- zemniekiem tagad ir dimbā, kompensācijas mazas. Bet, vai viņa ir padomājusi, ka Latvijā nedzīvo vien zemnieki, kuriem, izskatās, tagad galvenā interese ir pārspēt savus kolēģus ar iespējami dārgāko un šikāko auto, kas turklāt jānomaina vismaz pāris gadu laikā. Un viņus diez vai interesēs, kas pēc šīm viņu “aktivitātēm” paliks viņu un lielākoties citu Latvijas iedzīvotāju bērniem, ja jau tagad upes atgādina lielākoties novadgrāvjus, kurus pamet, vai jau ir pametis viss dzīvais. Un tas diemžēl ir noticis laikā, kad paši esam saimnieki, bet kādi….
ir sekas un ir cēloņi. Var jau cīnīties vien ar sekām, cīnīties visu savu dzīvi, bet neredzēt, vai izlikties neredzam cēloņus. Jā, ir jau grūti pat 30 un 40gadniekiem izprast patreiz notiekošo mūsu upēs, jo viņi tajā laikā, kad upes vēl bija upes, labākajā gadījumā zem galda skraidīja un nevarēja no upes vidū ienesta, bērniem domāta slidkalniņa uz galvas lēkt turpat sporta halles priekšā, jo dziļums daudzviet bija ap 2 metri. Un tas sausākajā vasaras periodā. Jā, gar krastiem meldru audzes bija, bet ik pēc metriem 100 šajā pludmales teritorijā bija līči ar tīru ūdeni, bez jebkāda aizauguma, tāpat kā upes vidū. Bet, kas reiz bijis bijis, cilvēki ir centušies un par šiem gadiem 30 cītīgi pastrādājuši…
kāda Mēmele šogad pie Skaistkalnes.Kas par dzelteniem punķiem gar krastu.Nekad tādi nav bijuši.Upē šogad nevar peldēt, dranķi pa kājām pinās un smird.Tāda ir tā zaļā līnija.
A jūs tīrīt un bagatet upi netaisaties? Krievu laikā dēļ tā jau pārsvarā upes bija tīras. Vairāk zivju mazuļi zālēdāji jaielaiz upes.ko jūs visi vainu velat uz zemniekiem kad paši tolkam neko nedarīt.jelgava ar zaļos tikai peldvietas pļavā .drīksna stipri aizaugusi un Lielupē pilsētas centrā arī.makskerniekiem pašiem nākas pa placīšiem atīrit prieks copes.
Vai zini ,ka lai kauliņi uz novusa galda labāk slīdētu kaisa bora pulveri?Aizliegt novusu!
ja tu tajos “krievu” laikos būtu dzīvojis, tad būtu piedzīvojis, ka bagarēja tikai tās upes, kas kādā veidā ar saviem līkločiem traucēja kādai saimnieciskai darbībai, nevis tādēļ, ka bija aizaugušas. Arī Mūsu visā krievu laiku garumā tikai vienreiz nedaudz “patraucēja”- iepretim stadionam starp diviem jau esošajiem līčiem izvāca meldru saaugumu pilsētas krastā, paplašinot jau esošo peldvietu par metriem 200. Viss, nekādu zāļu pļaušanu un upju tīrīšanu Gabrāna un BMMB gaumē 70 gadu garumā.
ir jau saradies mūsu valstī daudz to cilvēku, tostarp arī augstus amatus ieņemošu, kuriem it maza izpratne par tādu komplicētu ekosistēmas daļu kā upe vai ezers. Tā ir dabas sastāvdaļa, kam nepietiek ar savlaicīgu “atejas bedres izvešanu”, kā te ne viens vien iedomājies. Lai upe normāli funkcionētu, tai nepieciešamas arī piekrastes pļavas, ar savu floru un faunu, arī tiem sīkajiem dzīvnieciņiem un kukaiņiem, kas masveidā iet bojā pēc esošajām tehnoloģijām audzējot šajās kādreiz pļavās rapšus un labību. Bez upju ielejas pļavām nav upju, ir vien ūdens kanāli vai novadgrāvji, lai arī cik tie plati būtu. To nu mums vajadzētu ņemt vērā, ja saviem bērniem mēs gribam atstāt to, ko savulaik sauca par upēm. Bet, ir arī jāsaprot, ka pie upju degradācijas ne tikai lauksaimnieki vainīgi, vien viņu “daļa” upju iznīcināšanā ir diezgan liela
Jātaisa ne tikai liela vides talka,bet karstajā laikā kur Musa jau ir līdz ceļiem raut ārā lielas ūdens zāles,kad bijām bērni te pat aiz gaisa tilta visu vasaru dzīvojam pa upi taisijam plostus no ūdenszālēm,lielākā daļa upes bija tīra,jo plostu bija daudz un mēs bērni ap 20 cilvēkiem,labas atmiņas bija jautri.
man ir jautajums, ja es netieku peldet pie Memeles n nav tauva sjosla, jo kaut kada sieviete novilkusi zogu lidz upei? es varu sudzeties tiesibsargajosas instances?