Tiešām neatceros, kā īsti sauca mūsu rajona avīzīti, taču tas, manuprāt, nav svarīgi.
Tiešām neatceros, kā īsti sauca mūsu rajona avīzīti, taču tas, manuprāt, nav svarīgi. Nozīmīgi, ka tajā strādāja un strādā izdomas bagāti, profesionāli, sirsnīgi, bet, galvenais, cilvēcīgi un izprotoši cilvēki. Jā, jā – nevēlos, stāstot šos notikumus, lietot vārdu “korespondenti”, bet gan cilvēki. Avīzītes kolektīvu taču neveido tikai korespondenti, bet gan visa strādājošo saime, kas bieži stipri vien domā par citu labsajūtu, kaut gan ikdienā sastopas arī ar daudzām negācijām.
Mans piedzīvojums ar avīzīti varētu būt datējams laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Precīzi vairs neatceros, kad konkrēti, kaut gan notikumi turas sirdī kā vakar piedzīvoti.
Es un Bauskas rajona Tiesas toreizējā priekšsēdētāja I. Skultāne saņēmām no redakcijas ielūgumus uz preses masku balli. Jā, varbūt tā ir nostalģija, bet avīžnieku rīkotās ballītes – H. Gulbja aprakstītajā Medību pilī Dzelzāmurā, Budbergas parkā u. c. – bija gana atraktīvas un sirsnīgas, pārdomātas un, neslēpšu, arī gaidītas. Man ļoti žēl, ka tradīcija netika turpināta.
Jau pieminētajā masku ballē abas ieradāmies uz ātru roku sarūpētos tērpos, lai pabūtu kopā ar visiem, lai jautri pavadītu laiku un sasildītos saimnieku sirsnībā. Taču liels bija mūsu pārsteigums, kad pamanījām, ka avīzītes veidotāji vien ir maskās un vēl tikai mēs abas, un daži citi aicinātie. Tā īsti nesapratām, vai esam pareizi darījušas, tērpjoties maskās, kaut gan ielūgumā tā bija rakstīts. Nedaudz jutāmies kā baltie zvirbuļi. Taču mūsu šaubas pārtrauca balles rīkotāji, aicinot čaklos masku darinātājus uz apbalvošanu. Šaubas pagaisa, un, mums par pārsteigumu, saņēmām ne tikai balvas, bet arī dāvaniņas un, protams, goda rakstus.
Balle turpinājās ar dejām, gardumu baudīšanu un atrakcijām – galvenais, jautri, nepiespiesti. Katram bija, ar ko un par ko runāt, prieks dzirkstīja, un izklīdām, jau zvaigznēm mirdzot virs galvas.
Novēlu avīzes veidotājiem vēl daudz ražīgu darba gadu, radošas izdošanās un saglabāt labestīgo skatu uz dzīvi un cilvēkiem! Lai jums veicas! Varbūt vērts atjaunot vecas, bet labas tradīcijas?
