Divu gadu laikā no Codes pagasta pansionāta «Derpele» par dažādiem pārkāpumiem izrakstīti trīs iemītnieki.
Divu gadu laikā no Codes pagasta pansionāta “Derpele” par dažādiem pārkāpumiem izrakstīti trīs iemītnieki. Pēdējais gadījums bija šī gada 6. septembrī, un Jānis (vārds mainīts) tika nogādāts pie māsas Bauskā.
Lamājas un kaujas
Par Jāņa uzvedību “Derpelē” divos gados sakrājies īsts dosjē. Lūk, daži ieraksti:
– stiprā alkohola reibumā Jānis necenzētiem vārdiem lamāja blakusistabas iemītniekus, draudot kauties (2003. g. 21. martā);
– pamatīgi piedzēries, lamājās ar iemītniekiem un pansionāta darbiniekiem, pieķēzīja istabu, izmētāja ēdienu (2003. g. 3. jūnijā);
– ap plkst. 22 traucēja naktsmieru; gribēja, lai pansionāta iemītnieks sagādā alkoholu, kad viņš atteicās, Jānis sita ar spieķi, solīja nodurt; izsaukta policija, Jānis aizvests uz policiju izgulēt dzērumu (2003. g. 18. jūnijā);
– būdams alkohola reibumā, lamājās necenzētiem vārdiem (2003. g. 4. augustā);
– bija piedzēries, traucēja citus pansionāta iemītniekus (2003. g. 23. oktobrī);
– alkohola reibumā lamājās, traucēja citiem (2004. g. 20. februārī);
– divas dienas pēc kārtas dzēra, ar savu uzvedību traucēja pansionāta iemītniekus (2004. g. 21. un 22. maijā);
– būdams alkohola reibumā, izraisīja kautiņu ar istabas biedru un pārsita viņam galvu ar spieķi; izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība un policija (2004. g. 20. augustā).
Vajadzēja audzināt
Vēstulē Codes pagasta sociālās palīdzības dienestam un Bauskas Domei, kas Jāni savulaik ievietojusi pansionātā “Derpele”, tā direktors Alvis Feldmanis 23. augustā informējis par notikušo un brīdinājis, ka iemītnieks tiks izlikts. 6. septembrī Jānis ar visām mantām nogādāts pie māsas Bauskā.
Bauskas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgalve ir sašutusi un uzskata, ka pansionāta “Derpele” direktors A. Feldmanis nedrīkstēja tā rīkoties.
“Man vienalga, kas ir rakstīts pansionāta nolikumā. Kāpēc “Derpele” nemēģināja viņu audzināt? Uzskatu, ka nekāda sociālā darba tur nav bijis. Kā pansionāta iemītnieki tiek pie dzeramā? Laikam kāds piegādā, tad vajag noķert un sodīt, nevis vainu uzvelt alkohola lietotājiem. Ja viņš ir dzēris visu mūžu, tad vecumā nemainīsies.
Ko lai mēs darām? Jāņa māsa arī ir veca un nespēj brāli kopt. Pašlaik kārtoju dokumentus Jāņa ievietošanai citā pansionātā, bet neesmu pārliecināta, ka viņu ņems,” tā Inta Baltgalve. Pilsētā ir vairāki tādi nevienam nevajadzīgi cilvēki – dzērāji, dīvaiņi, klaidoņi –, arī viņi ir cilvēki. Tuviniekiem izdevīgāk izlikties viņus nepazīstam, sociālās aprūpes dienesti ar tādiem negrib ielaisties, piebilst Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja.
Nenovērtē rūpes
Privātā sarunā man par šo gadījumu izstāstīja kāds Jāņa radinieks. Večuks esot slims un nevarīgs. Taču arī radinieka vārdos nejutu vēlēšanos uzņemties rūpes par tēvoci. Tas bija lūgums un prasība vienlaikus – lai kāds ņem un ved Jāni prom. Un vispār – kaut kur Latvijā Jānim esot bērni…
Rūpes par sevi Jānis nenovērtēja, saka pansionāta sociālā darbiniece Inese Kondrāte. Viņa veselības uzturēšanai “Derpelē” tērēti 13 – 15 lati mēnesī. 2003. gadā vairākas reizes Jānis vests uz Rīgu, kur viņam izgatavoti speciāli ortopēdiskie apavi, lai atvieglotu staigāšanu.
Pēc vairākiem pārkāpumiem iemītnieks no pansionāta tika izrakstīts pilnīgi likumīgi, uzskata Inese Kondrāte. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28. panta 2. punkta 1. apakšpunktā teikts, ka pakalpojumu sniegšanu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgai personai var pārtraukt, ja persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību.
“Ar Jāni esam cīnījušies kā varēdami, kamēr vadzis bija pilns. Vai tiešām bija jāgaida, kamēr viņš piedzēries nosit kādu iemītnieku vai naktī strādājošo sanitāru?” vaicā Inese Kondrāte.
Pacietības robeža
Par šādu istabas biedru vai kaimiņu neviens nebūs priecīgs, tā domā Zoja Točenova, Īslīces pagasta pansionāta vadītājas vietniece. Arī šajā aprūpes iestādē ir savi noteikumi un iemītnieki iestājoties tiek ar tiem iepazīstināti.
Uzspiesta kopdzīve nekad nav viegla, uz pansionātu katrs atnāk no savām mājām ar saviem ieradumiem, saka Zoja Točenova. Ja cilvēks paliek viens un nespēj sevi aprūpēt, pansionāts nav pati sliktākā iespēja. Taču jāņem vērā ne tikai savas, bet arī citu vēlēšanās dzīvot mierīgi, bez strīdiem, kautiņiem. Par laimi, Īslīces pansionātā šādu gadījumu un arī dzeršanas nav, jo vairums iedzīvotāju ir padzīvojušas sievietes.
Andris Āboliņš, Codes pagasta padomes priekšsēdētājs, uzsver, ka pansionātā “Derpele” katrs bez aprūpes palikušais ir mīļi aicināts. Direktora Alvja Feldmaņa vadītais pansionāts “Derpele” piecu gadu laikā ir kļuvis par vienu no skaistākajām pagasta vietām. Tā vairs nav nekāda nabagmāja. Noteiktās sadzīves normas ir jāievēro katram un visur. Ja tas neizdodas, jāliek mantas pauniņā un jāmeklē cita dzīvesvieta. Arī aprūpes iestādes darbinieku un citu iemītnieku pacietība nav bezgalīga.
