Pašas darinātā blūzē, apsējusi goda priekšautu, Vilhelmīne Skalders savā 18. dzimšanas dienā pozē fotogrāfam Bauskas pagasta «Tireļu» pagalmā.
Pašas darinātā blūzē, apsējusi goda priekšautu, Vilhelmīne Skalders savā 18. dzimšanas dienā pozē fotogrāfam Bauskas pagasta “Tireļu” pagalmā.
Puiša viltīgā taktika
Pagājušā gadsimta 20. gadu beigās tapušajam attēlam ir romantiska vēsture. Vilhelmīne, jaunībā dēvēta par “Tireļu” skaisto Vilmu, šo stāstu ir uzticējusi meitai Laimdotai Ozoliņai. Par fotografēšanos saglabājušies arī ieraksti jauniņās saimniekmeitas dienasgrāmatā.
Kāds Vilmas pielūdzējs ļoti vēlējies saņemt viņas portretu. Puisis izdomājis gudru stratēģiju – jau iepriekš sarunājis kādu Bauskas fotogrāfu, kurš bijis ar mieru aizbraukt uz “Tireļiem”. Pēc tam pielūdzējs Vilmai paziņojis, ka tā ir dāvana meitenei dzimšanas dienā. Jauneklim bijušas arī savtīgas intereses. Ar Vilmas piekrišanu vienu portretu viņš paturējis savā īpašumā. Pirms fotografēšanās pielūdzējs saimniekmeitai pasniedzis miķelīšu podu, kas redzams senajā attēlā.
Bagātīga pūralāde
Vilmas darinātais priekšautiņš bijis paredzēts īpašiem gadījumiem, nevis nēsāšanai ikdienā. Tolaik katra jauna meitene gatavoja sev pūru. Tāds ir bijis arī Vilmai. Laimdota teic, ka dekoratīvais priekšauts gan nav saglabājies, toties izšūts palags, spilvendrāna un tamborēta sega Laimdotai ir dārgas relikvijas.
Rokdarbus meitenei mācījusi vecmāmiņa, jo mamma bijusi pārāk aizņemta ar saimniecības vadīšanu. Vilma izrādījusies arī prasmīga šuvēja. No viņas mantoto “Singer” šujmašīnu joprojām var lietot, taču Laimdotai, tāpat kā daudzām mūsdienu lietišķām sievietēm, rokdarbiem neatliek laika.
Fotogrāfijā Vilhelmīne Skalders ir ļoti nopietna un mazliet saspringta. “Tas puisis mammai lāgā nav paticis, taču noruna paliek noruna. Viņa nav gribējusi pielūdzēju apbēdināt, tādēļ piekritusi fotografēties, jo dāvanu taču nedrīkst atraidīt! Vilmas dienasgrāmatā ir ieraksts: “To bildi labprāt būtu uzdāvinājusi kādam citam…” “Es nezinu, kas ir bijis klusās pielūgsmes objekts. Tik intīmas lietas ar mammu netikām apspriedušas,” fotoattēlu komentē Laimdota Ozoliņa.
Gribētu trusīti
Skalderu saimniecība nebija liela, tādēļ kopā ar pieaugušajiem dārzā un tīrumā strādāja arī Vilma. Tikai ļoti turīgu saimnieku bērni varēja atļauties laiski baudīt dzīvi. Stāstot par senu ģimenes fotogrāfiju kolekciju, Laimdota piebilst, ka daudzviet Vilma ir iemūžināta kopā ar saviem mīluļiem – trušiem. Šie dzīvnieki viņu aizkustinājuši līdz asarām. Jau būdama cienījamā vecumā, Vilma šad tad sacījusi: “Kā gribētos kopt kādu trusēnu, ja vien būtu iespēja!” Laimdotai ļoti žēl, ka mamma jau ir aizsaulē: “Tagad es varētu viņai uzdāvināt pundurtrusīti, ko turēt dzīvoklī. Šogad paiet 90 gadu kopš mammas dzimšanas.
