Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, Bauskā notika dievkalpojums, atceres brīdis pie Brīvības pieminekļa pilskalna parkā un kristīgo konfesiju vadītāju aizlūgumi pilsētas Tautas namā.
Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, Bauskā notika dievkalpojums, atceres brīdis pie Brīvības pieminekļa pilskalna parkā un kristīgo konfesiju vadītāju aizlūgumi pilsētas Tautas namā. Vakarā koncertēja koris “Amadeus”.
Klusumā godina piemiņu
Svinīgajā brīdī pie pieminekļa bija pulcējušies vecākās, vidējās paaudzes baušķenieki un daži jauni cilvēki, kuri arī nolika ziedus brīvības cīnītāju atdusas vietā. Klātesošos uzrunāja Tautas nama sarīkojumu organizētāja Ilva Vansoviča, dziedāja senioru koris “Sarma”. Ar klusuma brīdi visi godināja komunistiskā režīma represijās bojāgājušo piemiņu.
Dalībnieku vidū bija pensionētā skolotāja Rita Lakstīgala un viešņas no Kanādas pilsētas Vinipegas Aina Kauliņa un Ritma Jurēvica. Viņas ir trimdas sabiedriskās darbinieces Dzidras Ansklāviņas māsas. Kopš valsts neatkarības atgūšanas Dzidra Ansklāviņa daudzas reizes ir apmeklējusi dzimteni, veicinot izglītības un kultūras attīstību. Viņas dāvātās grāmatas atrodas daudzās Bauskas rajona bibliotēkās un skolās. Tautietes nesavtīgā palīdzība un vēlēšanās atbalstīt valsts izaugsmi ir izpelnījusies dziļu cieņu.
Prieks ieraudzīt dzimteni
Neatkarīgajā Latvijā Aina Kauliņa ciemojas pirmo reizi. Dzimto novadu viņa nav apmeklējusi kopš bērnības, kad ģimene bija spiesta doties trimdā. Aina Kauliņa jūtas nedaudz samulsusi un aizkustināta: “Ir tik neparasti visapkārt dzirdēt latviešu valodu! Mēs, Kanādas latvieši, arī pieminam 14. jūniju. Tad man ir jādodas uz citu pilsētu, kur notiek atceres sarīkojumi”.
Ritmai Jurēvicai šis nav pirmais dzimtenes apmeklējums. Stāvot Brīvības bulvāra liepu alejā, viņai nāk prātā bērnība: “Pa šo ceļu mēs gājām uz pilsētas skolu. Dzīvojām Bauskas pievārtē, ik rītu un vakaru bija jāmēro pieci kilometri. Es priecājos, cik Bauska ir kļuvusi skaista – jaunas ēkas, daudz zaļumu! Koki ir izauguši pārsteidzoši lieli.”
Abas māsas ir Ritas Lakstīgalas radinieces. Prieku par dāmu klātbūtni atceres sarīkojumā pauž kora “Sarma” dziedātāja Daina Sunteika, mīļi apskaujot Ritmu un Ainu. “Viņas ir arī mana vīra radinieces,” atklāj Daina.
Steiga piestāv jauniešiem
Viešņas kopā ar Ritu Lakstīgalu mēroja ceļu uz Bauskas tautas namu, lai piedalītos piemiņas dienas turpinājumā. Pa ceļam viņas vairākkārt apstājās, lai sasveicinātos un pārmītu dažus vārdus ar pretimnācējiem, kuri atgriezās no dievkalpojuma luterāņu baznīcā. Rita Lakstīgala sacīja: “Manuprāt, atceres dienas rīkotāji nav padomājuši, ka mērķauditorija ir cilvēki cienījamā vecumā. Dievkalpojums sākās pulksten 18, tāpēc tikai retais varēja paspēt atnākt līdz Brīvības piemineklim, kur piemiņas brīdi atklāja pēc stundas. Mēs vairs neesam jaunieši, kuri spēj pārvietoties ātri.”
Tautas namā par latviešu tautu aizlūdza Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa pārstāvji, garīdznieki Pēteris Skredeļs, Aivars Siliņš, Juris Lavrinovičs, Ints Danielsons. Ļoti izjusta un pārdomāta bija Bauskas vasarsvētku draudzes mācītāja Jura Lavrinoviča uzruna, ko novērtēja daudzi klātesošie, arī politiski represēto kluba valdes locekle Daina Ziemele. Vienotības un klusu pārdomu brīžu sākumā visi dziedāja Latvijas himnu.
