Latvijā gada inflācija šogad varētu būt 3,9%, bet nākamgad varētu mazināties un turpmākajos gados pamazām tuvināties Eiropas vidējam līmenim, prognozē “Luminor Bank”.
“Luminor Bank” Baltijas valstu ekonomikas apskatā prognozē, ka Latvijā inflācija šogad sasniegs 3,9%, bet 2026.gadā – 2,7%. Igaunijā inflācija šogad prognozēta 6%, bet nākamgad – 3%. Savukārt Lietuvā inflācija prognozēta 3,8% un 4% nākamgad.
Reālo Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu “Luminor Bank” šogad prognozē 2,1% un nākamgad 2,8% apmērā. Igaunijā prognozēts IKP pieaugums 1% apmērā šogad un 2% apmērā nākamgad, bet Lietuvā šogad prognozēts pieaugums 2,8% apmērā un nākamgad 3,4% apmērā.
Prezentējot “Luminor Bank” ekonomikas apskatu, bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka sagaidāms, ka Baltijas valstis IKP ziņā atkal kļūs līdzīgākas. Iepriekš bijuši ļoti lieli kontrasti, piemēram, 2023.gadā, kad Latvijas IKP pieaugums bija tuvu 3%, Lietuvas nedaudz virs nulles, bet Igaunijā bija kritums ap 3%. Arī pērn kontrasts saglabājās, bet vairs ne tik liels.
Šogad sagaidāms, ka IKP atšķirība starp Baltijas valstīm jau būs krietni mazāka, bet nākamajos gados izlīdzināsies.
Strautiņš arī uzsvēra, ka šobrīd prognozes mainās un Latvijā situācija kļūst labāka, jo eksportā ir redzams liels izrāviens.
Runājot par darba tirgu, Strautiņš stāstīja, ka darba meklētāju īpatsvara prognozes Latvijai ir nedaudz sliktākas nekā pārējām Baltijas valstīm, bet tas saistīts ar to, ka Latvijā ir mazāk iebraucēju.
“Luminor Bank” Baltijas valstu ekonomikas pārskatā prognozēts, ka šogad Latvijā bezdarbs būs 6,6% apmērā, bet nākamgad 6,1% apmērā. Igaunijā šogad prognozēts bezdarbs 8% apmērā un nākamgad 7% apmērā, bet Lietuvā šogad 6,4% apmērā un nākamgad 7% apmērā.
Strautiņš stāstīja, ka kopumā šobrīd ekonomikā ir atsevišķas lietas, kas “emocionāli uzrunā, bet novērš uzmanību no svarīgā”. Piemēram, inflācija un valsts parāds. Ekonomists uzsvēra, ka šīs lietas ir svarīgas, bet maz ko pasaka par nākotnes norisēm ekonomikā.
Kā būtisku Strautiņš minēja rūpniecības pieaugumu, kas šogad jūlijā sasniedza 10%, bet gadā kopumā varētu būt ap 5%. To lielā mērā nosaka veiktās investīcijas. Tāpat eksportā šogad pirmajā pusē pieaugums ir bijis 15% apmērā, un tāds varētu būt arī gadā kopumā.
Viņš skaidroja, ka īpaša pieauguma nav mazumtirdzniecībā, tomēr kopumā šogad ir grūti nosaukt kādu nozari, izņemot dabas resursu nozari, kurā būtu sagaidāmi mīnusi.
Labāk veicas nozarēm, kas vērstas uz celtniecības tirgiem, piemēram, minerālapstrāde, kokapstrāde, metālapstrāde.
Strautiņš stāstīja, ka redzami arī lieli investīciju apjomi. Ja iepriekšējā desmitgadē investīcijas veidoja ap 300 miljoniem eiro gadā, tad pēdējos divos gados tās sasniegušas 600 miljonus eiro. Prognozējams, ka tāds apjoms varētu būt arī šogad.
Ekonomists arī teica, ka ir signāli par investīciju pieaugumu nākotnē. Par to signalizē izsniegto būvatļauju skaits, kas šogad jau sasniedzis tādu pašu apmēru kā pērn kopumā. Tāpat Latvijas investīciju attīstības aģentūra (LIAA) informējusi, ka aug arī ārvalstu investoru interese.
Savukārt patēriņā, kā stāstīja Strautiņš, aina “nav labvēlīga, bet ir viegli noslēpumaina”. Viņš skaidroja, ka iepriekšējā desmitgadē pārdoto preču apjoms kāpa augšup, un 2018.-2019.gadā patēriņš sasniedza līmeni, no kura nav būtiski atkāpies. Lai gan pēc 2022.gada bija straujš reālo algu kāpums, tas neatspoguļojas patēriņa pieaugumā.
“Latvijā patēriņš neaug, un tas kļūst ļoti mistiski,” teica ekonomists.
“Luminor Bank” Baltijas valstu ekonomikas apskatā prognozēts, ka mēneša algas pieaugums šogad Latvijā būs par 7,9% un nākamgad – par 7,5%. Igaunijā prognozēts algu pieaugums šogad par 6% un nākamgad par 5%. Savukārt Lietuvā gan šogad, gan nākamgad prognozēts algu pieaugums par 8,5%.
Runājot par valsts naudas plūsmu, Strautiņš stāstīja, ka ilgtermiņā to ir raksturojusi sabalansētība ar nelieliem pīķiem.
“No vienas puses, Latvijai ir jāveido fiskālā politika piesardzīgi, to nosaka mūsu ģeopolitiskā situācija. Bet, ņemot vērā visu apstākļu ainu, Latvijas kopējā finanšu situācija noteikti nav bēdīga,” teica Strautiņš, skaidrojot, ka bieži valsts parādu kļūdaini sauc par ārējo parādu, bet tas ir parāds gan pret Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārējo pasauli.
Ekonomists stāstīja, ka, skatoties reālo ārējo parādu, kas ietver visus valsts sektorus, mājsaimniecības un uzņēmumus, tad Latvijas parāds nav audzis, bet ir gandrīz nomaksāts.
Ilustratīvā foto autors: Valsts kanceleja, arhīvs.
