Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc normatīvā regulējuma pieņemšanas būtu gatava pāriet uz vasaras laiku, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijā atzīmē, ka Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi Lietuvas Satiksmes ministrijas 7. aprīļa vēstuli par laika maiņu, kas adresēta Igaunijas, Somijas, Latvijas, Polijas un Zviedrijas atbildīgajām iestādēm. SM ir informējusi EM, ka 27. aprīlī notiks triju Baltijas valstu tikšanās, kurā pārrunās aktuālās sadarbības tēmas, tostarp darba kārtībā no Lietuvas puses ir iekļauts arī punkts par laika maiņu. Latvijas atbilde būs pilnībā atbilstoša apstiprinātajai nacionālajai pozīcijai.
EM norādīja, ka Latvijas nacionālā pozīcija par sezonālās laika maiņas atcelšanu ir apstiprināta 2019. gada 19. februāra Ministru kabineta sēdē. Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc normatīvā regulējuma jeb direktīvas pieņemšanas būtu gatava pāriet uz vasaras laiku.
Vienlaikus pirms lēmumu pieņemšanas Baltijas valstīm un to tuvākajām kaimiņvalstīm vajadzētu panākt vienošanos par laika joslas izvēli, kas būs noteikta kā pamatlaiks pēc sezonālās laika maiņas atcelšanas, minēja EM.
Ministrijā norādīja, ka pirms lēmumu pieņemšanas Eiropas Komisijai ir jāveic pilnvērtīgs un visaptverošs ietekmes izvērtējums. Šādam izvērtējumam jāaptver ne tikai tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas, bet arī citi būtiski aspekti – ietekme uz iekšējā tirgus darbību, sabiedrības veselību, transportu un pārrobežu pakalpojumiem, digitālajām sistēmām, kā arī reģionālās un ģeogrāfiskās īpatnības.
Latvija ir gatava iesaistīties diskusijās un izvērtēt iespējamos risinājumus, ja jautājuma izskatīšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī atjaunos ar mērķi panākt saskaņotu un koordinētu risinājumu visā ES, tostarp Baltijas valstu līmenī, atzīmēja EM.
Jau ziņots, ka Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks ir vērsies pie Latvijas, Polijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas ministriem ar lūgumu atteikties no pārejas uz ziemas un vasaras laiku.
Taminska vērtējumā, nevar būt tikai pasīvs situācijas novērotājs, tāpēc nākamgad plānots veikt pasākumus, lai izkļūtu no laika grozīšanas slazda.
“Es uzņemos iniciatīvu pārtraukt sezonālo laika zonu maiņu un apvienot Baltijas reģiona valstis, lai sasniegtu kopīgo mērķi. Nākamgad Lietuva būs ES prezidējošā valsts, tāpēc tā ir iespēja veikt reālus pasākumus un pārtraukt pulksteņu grozīšanu,” apņēmību pauda ministrs.
Eiropas Komisija ir sākusi pētījumu par sezonas laika maiņas ietekmes novērtējumu, ir iesniegti iespējamie scenāriji, un rezultāti tiek gaidīti vasarā.
