Polija kritizē Baltijas valstis par kavēšanos ar “Via Baltica” posmu izbūvi

Ar katru dienu aizvien aktuālāks ir jautājums par Bauskas apvedceļu – autotransporta plūsma cauri pilsētai kavē satiksmi ne tikai vietējiem, bet arī caurbraucējiem. Drošības dēļ šo jautājumu aktualizējuši arī Polijā.

«Via Baltica – Baltijas valstis apdraud NATO kopējo drošību», tā raksta Polijas medija «Rzecpospolita» galvenais redaktors Boguslavs Črabota. Viens no galvenajiem argumentiem, ko katru reizi minēja organizācijas sun individuāli aktīvisti, kas aicināja būvēt Bauskas apvedceļu, bija tieši drošības jautājums – gan šaurie ceļi, gan otra Mēmeles tilta nepieciešamība, un tagad to aktualizē Eiropas līmenī.

Poļu medija «Rzecpospolita» redakcijas vadība situāciju vērtē diezgan skarbi. «Rakstu saistībā ar sabiedroto Baltijas valstu bezatbildīgo un apkaunojošo vilcināšanos ar «Via Baltica» būvniecību […]. Ceļš, kas plānots gadu desmitiem, lai savienotu Rietumeiropu ar Somiju, vedīs cauri Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijām un beigsies ar prāmju savienojumu ar Helsinkiem. Polija tikko nodevusi ekspluatācijā savu savienojuma posmu. Lietuvieši stāsta, ka viņu ceļa posmu pabeigs 2030. gadā. Latvijā un Igaunijā projekts vēl ir posmos. No kurienes šī bezatbildība?» vaicā B. Črabota. Viņš norāda, ka galvenais faktors ir ceļa nepieciešamība ātrai karaspēka pārvietošanai.

Poļu pārstāvis skarbi vērtē Baltijas valstīs notiekošo: «Kāpēc būvniecība ir atstāta novārtā? Jo īpaši tāpēc, ka Baltijas valstis šim mērķim saņem Eiropas fondu līdzekļus. Bezatbildība vai sabotāža? Kad par to jautājam ekspertiem no Baltijas valstīm, atbilde ir plecu paraustīšana. Dzirdam, ka valsts nestrādā, process ir vājš un neorganizēts.» Viņš aicina to aktivizēt, norādot, ka tas ir kopējās drošības jautājums un tas būtu jāsaprot katrā valstī.

No Lietuvas puses situāciju mēģina skaidrot Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas lrt.lt žurnāliste Milda Vilikanskite, kas rakstā «Apdraudot NATO drošību: Polija nosoda Baltijas lēno «Via Balticas» modernizāciju» par šo tēmu runāja ar B. Črabotu. «Raksta mērķis bija satraukt mūsu draugus un sabiedrotos, lai mēs visi saprastu – saskaroties ar potenciālajiem draudiem, mums ir nepieciešams būt ciešāk saistītiem, nekā mēs esam tagad,» pauž B. Črabota.

Polija septembra beigās pabeidza «Via Baltica» posma modernizāciju, atklājot Lomžas apvedceļu. Lietuva plāno posmu no Polijas līdz Kauņai pabeigt nākamgad. Konkrēta datuma, kad sāks ceļa posma uz Latviju rekonstrukciju, nav. «Tas ir daudz lielāks posms. Tas būs atkarīgs no darbuzņēmēju kapacitātes un finansēm,» atbildēja Lietuvas satiksmes ministrs Mariuss Skuodis.

Citi aptaujātie eksperti mēģina modelēt situāciju, ka kara gadījumā «Via Baltica» nebūtu svarīgākā transporta artērija, bet atbildes ir nepārliecinošas – runā par Klaipēdas ostu vai mēģina pamatot, ka ceļu, neatkarīgi no platuma, piepildītu bēgļu plūsmas.

Lietuva savu «Via Baltica» posmu sola sakārtot līdz 2030. gadam. Latvijā ap to laiku pēc Bauskas iedzīvotāju aktivitātes varbūt pabeigs Bauskas apvedceļu, bet – cik lielā mērā sakārtos tālākos posmus, vēl nav zināms. Kā iepriekš esam informējuši, pēc Satiksmes ministrijas teiktā ir apstiprināts PPP modelis apvedceļam, pašlaik tiek aktualizēta projekta daļa gan Iecavas, gan Bauskas apvedceļam līdz savienojumam ar Ķekavas apvedceļu.