Iecavas dome otrdien pieņēma lēmumu piecus gadus liegt novadā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Šis lēmums attiecas uz rapšiem, bietēm, kartupeļiem un kukurūzu, deputātus informēja Attīstības komitejas vadītājs Atis Avots (LSDSP).Pāris mēnešos, kas bija atvēlēti sabiedrības viedokļa paušanai, pašvaldībā saņemtas divas atbalsta vēstules ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanas ierobežošanai, viena ar 554 un otra ar 28 iedzīvotāju parakstiem. Deputāte Agra Zaķe-Fridrihsone (TB/LNNK/ZZS), kura balsojumā par šo lēmumu atturējās, pauda viedokli, ka tikai audzēšanas liegums nostādīs novadu «vārgākā pozīcijā», jo tirdzniecībā ir daudz produktu, kuru ražošanā izmantoti ĢMO. Citi deputāti skaidroja, ka citās jomās pašvaldība ĢMO izplatību nevar ierobežot.«Šis ir piesardzības solis, jo nav pārliecinoši pierādīts, ka ģenētiski modificēti organismi nodarītu paliekošu ļaunumu iedzīvotājiem,» uzsver A. Avots, «laiks rādīs, vai būsim rīkojušies pareizi.»«Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka ĢMO audzēšana visvairāk apdraud bioloģiskās zemnieku saimniecības, jo līdz ĢMO klātbūtni tiek pārveidota apkārtējā dabiskā vide un augi.Kā ziņots, līdzīgu lēmumu februāra beigās pieņēma Vecumnieku dome. ĢMO lieguma apstiprināšanas procedūra ierosināta arī Iecavas kaimiņu novados – Baldonē un Ozolniekos. Bauskas novads sabiedrības viedokļa paušanai par ĢMO pieļaujamību atvēlējis pusgadu.Kopumā Latvijā patlaban 14 pašvaldības jau aizliegušas ĢMO audzēšanu savās teritorijās, 59 ierosināta lieguma noteikšanas procedūra. Tā kā Eiropas Savienība Vācijas iespaidā atļāvusi nākamgad audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus tehniskās cietes ražošanai, vides speciālisti ierosina pasteidzināt ĢMO lieguma noteikšanu Latvijas pašvaldībās.
