Piedaloties Bauskas lauksaimnieku apvienības gada sanāksmē, atcerējos šīs nevalstiskās organizācijas darbības sākuma laiku. Tad sanāca simt un vairāk zemnieku, bet šoreiz bija tikai divi desmiti, galvenokārt tie, kuri ievēlēti valdē. Apvienības līderis Agris Veide atzina, ka aktivitāte mazinājusies. Apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme pat izteica domu, vai šī organizācija ir vajadzīga. Tomēr, ja tās nebūšot, tad vairs neatradīšoties mazo un vidējo zemnieku aizstāvju.Jau rakstīts par apvienības rosībām cukura nozares atjaunošanā, tā iesaistījusies politiskā darbībā. Atzīstot, ka tas viss ir labi, paliek neizpratne, kādēļ zaudēta tiešāka saikne ar aizstāvamajiem, tas ir, zemniekiem, kā to uzsvēra sanāksmē. Lūkoju rast atbildi pie kaimiņiem jelgavniekiem, kur tāda pati organizācija ir spēcīga ar pusotru simtu biedru un ne grama nesūdzas par aktivitāti. Izrādās, viņi regulāri tiekas ikmēneša informatīvajās dienās un izglītojas, vasaras periodā gan tās notiek reizi ceturksnī. Līderiem komunikācija izvēršas daudz plašāk. 70 e-pastos un īsziņās izteic aicinājumus piedalīties izglītojošās mācībās. Izveidojusies laba sadarbība ar Valsts lauku tīklu, kura galvenā funkcija ir informācijas sniegšana. Diemžēl Bauskā šāda prakse nav iedzīvināta, komunikācija notiek tikai ar valdi. Iespējams, tie ir pasivitātes cēloņi.Vēl skumji, ka Bauskas apvienības gada sanāksme vietējā laikrakstā tika izziņota vienu dienu pirms tās norises. Domāju, vērtīgo lekciju par nodokļu aktuālām pārmaiņām bija vērts dzirdēt daudz plašākai auditorijai.
