Otro biedrības «Bauskas vēlētāju apvienība» rīkoto politisko diskusiju par īpaši izdevušos nevarētu nosaukt. 24 klausītāju vidū apmēram 80 procentu bija pensionāru, tostarp vairāki tādi, kuriem galvenais bija paust savu viedokli, izklāstīt to, bet politiķu atbildes viņus maz interesēja.Partijas ignorē baušķeniekusKā paredzēdamas šādu publikas neatsaucību, pasākumu ignorēja arī abas uzaicinātās partijas. No «Latvijas Zemnieku savienības» nebija ieradies neviens politiķis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vairākkārt uzsvēra, ka viņš nav šīs partijas biedrs un pauž personīgo, ne partijas viedokli. Savukārt «Saskaņas centrs» (SC) uz tikšanos ar vēlētājiem Bauskā bija atsūtījis Jelgavas pilsētas domes deputātu, celtnieku Valentīnu Grigorjevu. Šādu rīcību citādāk kā necieņu pret saviem vēlētājiem nevar nosaukt, īpaši atceroties, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās par «Saskaņas centru» Bauskas rajonā nobalsoja 618 vēlētāju, par Zaļo un zemnieku savienību – 5220. Vairāk par nākotniAtšķirībā no pirmās diskusijas, šoreiz mazāk tika kritizēts politiķu veikums pagātnē, pārmesti nepadarītie darbi. Diskusijās politiķus vairāk iztaujāja par partiju iecerēm, plāniem, kā dzīvot tālāk šajā krīzes situācijā.J. Dūklavam daudz nācās atbil-dēt par lauksaimniecības politiku, skaidrot valdības nostāju, paust arī savu redzējumu Latvijas lauku attīstībā. Zemkopji izteica neapmierinātību ar valstī esošo nodokļu sistēmu, J. Dūklavs atrunājās, ka iespējas ko mainīt ir minimālas, jo nosacījumus Latvijai pašlaik diktē naudas aizdevēji. Savukārt V. Grigorjevs solīja, ka jau maijā «Saskaņas centra» kongresā tiks prezentēts plāns, kā izvest valsti no krīzes. Vienlaikus viņš izteica viedokli, ka ar naudas aizdevējiem jāvienojas par parāda atdošanas termiņa pagarināšanu, piemēram, uz 50 gadiem. Pretrunīgi viedokļiNevienprātīgs bija viedoklis par vēlēšanu reģistra izveidošanu Saeimas vēlēšanām. J. Dūklavs atbalstīja šādu priekšlikumu, savukārt V. Grigorjevam tas nešķita pieņemams. Pretrunīgi viedokļi izskanēja arī par valsts iestādēs strādājošo algu reformu. Ministrs uzskatīja, ka sistēma ir jau sakārtota, dažviet privātstruktūrās algas ir daudz lielākas nekā valsts pārvaldē. Savukārt SC pārstāvim šķita, ka valsts iestādēs strādājošo algas joprojām nav samērīgas. Būtu jāievieš kārtība, ka nevienam valsts iestādē strādājošajam alga nedrīkstētu būt lielāka kā valsts prezidentam.Diskusijā nedaudz tika runāts par krievu un latviešu attiecībām, pārmetot «Saskaņas centram» sadarbību ar politiskajām partijām Krievijā. V. Grigorjevs nenoliedza, ka ir parakstīts sadarbības līgums ar Krievijas varas partiju «Jedinaja Rossija», taču tas nebūt nenozīmējot iespējamo Latvijas rusifikāciju vai arī otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Neveiksmīgā reformaTeritoriālo reformu par neveiksmīgu atzina kā viens, tā otrs runātājs. «Vajadzēja tomēr rīkoties tā, lai pagasti apvienojas paši, nevis darīt to piespiedu kārtā,» tādu viedokli pauda V. Grigorjevs. Noliedzot teritoriālās reformas būtību, J. Dūklavs uzsvēra, ka laukos pārmaiņas tomēr ir nepieciešamas: «Ļoti nopietni jārisina jautājums par ražošanas izvēršanu laukos. Ja mēs tagad nesāksim kaut ko steidzami darīt, vēlāk vairs nebūs, kur naudu ieguldīt.» Ministrs apliecināja, ka dažādos fondos nauda lauku atbalstam ir, vajadzīga tikai lielāka cilvēku pašu rosīšanās. Viņš arī uzsvēra, ka, atbalstot lielražotājus, nav paredzēts samazināt palīdzību mazajiem lauku saimniekiem.Savukārt uz iebildumiem par mazo lauku skolu likvidēšanu J. Dūklavs skaidroja, ka visu nevar vērtēt tik vienkārši. Ir jāņem vērā pašreizējā demogrāfiskā situācija. «Apvienotās klases mazajās skolās nav labākais risinājums, gan raugoties no ekonomiskā, gan izglītības kvalitātes viedokļa. Valsts uzdevums būtu nodrošināt autobusus, lai bērnus no rītiem aizvestu uz skolu un pēcpusdienās – mājās,» tā J. Dūklavs.Pensionārus interesēja, vai politiķi atbalsta iecerēto pensiju samazināšanu. Tika vaicāts par ģenētiski modificēto organismu aizliegšanu, par ieceri pārvērst Daugavu par kuģojamu upi. Neliela diskusija izvērtās par ceļu uzturētāju rīcību, nosakot brauktuvēs pavasara šķīdoņa laikā svara ierobežojumus. Dažviet tas liedzis piena savācējiem nokļūt līdz zemnieku fermām. Ministrs skaidroja, ka visi šādi gadījumi analizēti. Panākta vienošanās, ka piena mašīnas nokļūs līdz fermām, neraugoties uz uzstādītajām pagaidu ceļa zīmēm.
