Par pagājušo nedēļu stāsta INA NIKOLAJEVA, Bauskas novada Dāviņu pagasta pārvaldes sekretāre, Bauskas bāriņtiesas locekle.– Manai mazmeitiņai Ievai 21. aprīlī palika viens mēnesis. Dažas dienas iepriekš savu mammu aizvedu pirmo reizi viņu apraudzīt. Manas vecākās meitas Ivetas ģimene dzīvo Vecumniekos. Tā bija sirsnīga, neatkārtojamu emociju piepildīta diena. Pagājušajā sestdienā notika līdzīgi, jo meita un Ieviņa ciemojās pie mums. Katrreiz, iedomājoties par mazmeitiņu, jūtos laimīga.Diemžēl savās darba jomās man nākas saskarties ar dzīves visskarbākajām izpausmēm. Kā bāriņtiesas locekli mani pārņem milzīgas bažas par sociālā riska ģimeņu skaita palielināšanos Dāviņu pagastā. Dažu vecāku attieksme pret bērnu dzīvību un veselību ir šokējoša. Nepiekrītu viedoklim, ka vainojama krīze, jo visi dzīvojam šajā situācijā, bet katrs atbildīgs cilvēks cenšas pārvarēt grūtības. Par šo tematu es gribētu «Bauskas Dzīvē» izteikties plašāk.Reizi nedēļā darbojos projektā par sociālā riska bērnu atstumtības mazināšanu. Esmu skolotāja palīdze Bauskas 2. vidusskolā. Mans uzdevums ir sniegt atbalstu skolēniem, kam slikti padodas mācības. Iedzīvotāju pieņemšanas dienās Dāviņu pagasta pārvaldē vienmēr ir daudz apmeklētāju. Es veicu notariālās darbības, izsniedzu izziņas, uzklausu dažādus jautājumus un piedāvāju risinājumus.Pagājušajā nedēļā īpašs sarunu temats bija Īslandes vulkāna putekļu mākonis. Lai kliedētu neziņu, aprunājos ar ģeogrāfijas skolotāju. Tagad zinu, ka mums nevajag raizēties. Vakarus pavadīju sarunās par dzīvi ar jaunāko meitu Agnesi. Mums tās ir interesantas un nopietnas. Vislabākā atslodze man ir sentimentālu romānu lasīšana. Detektīvi nepatīk, bet televīzijas skatīšanos uztveru kā laika izniekošanu.
