Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju brīvi pieejamus 10 000 latu iztērētu konkrētiem praktiskiem mērķiem, piemēram, dzīvokļa vai mājas remontam, secināts «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta un «Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas» veiktajā pētījumā.Pētījuma, kura mērķis bija noskaidrot cilvēku attieksmi pret savām personīgajām finansēm, laikā iegūtie dati rāda, ka vairākums 10 000 latu iztērētu konkrētiem praktiskiem mērķiem – 24% dzīvokļa vai mājas remontam, 14% nekustamā īpašuma iegādei, bet 15% atmaksātu parādsaistības. Tikai neliela daļa iedzīvotāju brīvi pieejamus 10 000 latu noguldītu bankā vai ieguldītu biznesā vai citās aktivitātēs, kas sniegtu papildus ienākumus nākotnē. Savukārt 14% vēlētos šo summu iztērēt ceļojumiem. Sociāli demogrāfiskā griezumā ir novērojamas vairākas atšķirības respondentu atbildēs. Dzīvokļa vai mājas remontam brīvi pieejamos līdzekļus salīdzinoši biežāk novirzīt vēlētos iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošās māmiņas vai ģimenes ar bērniem līdz sešu gadu vecumam. Savukārt brīvos līdzekļus parādsaistību atmaksai salīdzinoši biežāk veltītu iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tāpat māmiņas, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, bezdarbnieki un gadījuma darbu strādnieki. Ceļojumam brīvos līdzekļus iztērētu vienlīdz daudz dažādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvju. Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use piebilst, ka gados jaunākie respondenti izteikti biežāk brīvos finanšu līdzekļus vēlētos ieguldīt savā izglītībā, kā arī veikt noguldījumus bankā. Uses vērtējumā, pētījuma dati liecina par iedzīvotāju aktuālākajām praktiskajām vajadzībām un tajā pašā laikā arī pietiekami atbildīgu un saprātīgu pieeju savu finanšu izlietojumam, taču kopumā esot novērojams, ka lielākā daļa atbilžu vērstas uz naudas summas tērēšanu, nevis ieguldīšanu vai uzkrāšanu. Savukārt Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors Ivars Austers uzskata, ka labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Ja esi izsalcis, uzreiz apēdama kotlete ar kartupeļiem būs vērtīgāka, nekā Mārtiņa Rītiņa mielasts pēc trim dienām. «Par to liecina tas, ka pētījuma dalībnieki tikai mazliet vairāk nekā 10% gadījumu ir gatavi investēt. Vairumā gadījumu izvēlēts senu sapņu piepildījums, aktuālo rūpju risinājums, altruisms un mazliet pragmatisma – pašu izglītība un bērni. Protams, 10 000 “no gaisa” nav pašu sūri grūti pelnīti, tāpēc, analizējot šīs atbildes, būtu jāatceras teiciens: kas viegli nāk, tas viegli iet,» saka I.Austers.
