Iecavas un Vecumnieku novada 7. klašu sociālo zinību konkursā godalgotās skolēnu esejas.Eseja ieguvusi pirmo vietuKITIJA MIKALAUCKA, Skaistkalnes vidusskolas 7. klases skolniece, skolotājs – Ingus PavinkšnisDzīve katram cilvēkam ir tikai viena, tādēļ ik diena jādzīvo tā, it kā tā būtu vienīgā. Ikvienam arī pirmajā mirklī skaidrs, ka dzīve ir vienīgi katra personīgā izvēle, un tā jānodzīvo, cik labi un skaisti vien iespējams. Taču – vai patiesi dzīvē viss ir tik vienkārši? Vai droši varu apgalvot, ka mana dzīve ir vienīgi mana izvēle un dzīvoju vienīgi sev? Mājās, ģimenē, skolā kopā ar saviem draugiem tiecos iepazīt sevi un citus, pilnveidot savas zināšanas un darot sevi garīgi bagātāku. Tātad aizvien esmu kopā ar citiem cilvēkiem, dzīvoju ne vien sev, bet arī viņiem. To, cik labi spējam dzīvot, manuprāt, nosaka mūsu vērtības. Pēc manām domām, pašas svarīgākās dzīves vērtības ir veselība, ģimene, ticība, atklātība un patiesums.Veselība ir mana nozīmīgākā vērtība. Ja esmu vesela, spēju priecāties, palīdzēt saviem tuviniekiem un draugiem. Paši jau mēs ikdienā neapzināmies, bet, kad veselība mūs pametusi, tā liekas kā lielākais dārgums, kuru vairs nevaram nopirkt par naudu. Pārciestā slimība liek mums ikreiz aizdomāties, ka varējām jau sākumā būt nopietnāki pret nelielajām iesnām un klepu vai sāpēm vēderā. Cik daudz svarīga iemācāmies par veselību skolā, lasām žurnālos un redzam televīzijā! Veselību tik bieži mums novēl apsveikumos, it sevišķi gados vecāki cilvēki, jo viņi savā dzīvē to iemācījušies novērtēt. Mēs varam viņiem ticēt. Visskaistākais laiks, manuprāt, ikviena cilvēka dzīvē ir ģimenē pavadītais laiks. Prieka un kopības mirkļi kopā ar saviem vecākiem, brāli un vecmāmiņu stiprina mani garīgi, iedrošina un sagatavo mani lielajam nezināmajam – manai dzīvei. Es domāju, katram bērnam ir jābūt abiem vecākiem, esmu laimīga, ka man abi vecāki ir. Lai dzīvotu labu, laimīgu dzīvi, jābūt labam ģimenes cilvēkam. Es zinu, kamēr būs stipras mūsu ģimenes, būsim mēs – latviešu tauta.Ticība sev, dzīvei un labajam ir ļoti svarīga katram no mums, arī man. Nav svarīgi, kam tu tici, bet galvenais, tu tici, jo ticība dara cilvēku stipru, palīdz pārvarēt grūtības un sasniegt iecerēto. Es ticu Dievam, pēcnāves dzīvei, apmeklēju dievkalpojumus un dziedu baznīcas korī. Katrs dievkalpojums, priestera sacītais man ir ļoti nozīmīgs, jo ļauj labāk saprast, kas ir Dievs, Viņa mīlestība. Es ticu, ka Dieva vārds, Dieva baušļi man vienmēr būs vērtīgi padomdevēji manas dzīves gaitās. Ikvienam no mums bijis iespējams pārliecināties, cik svarīgi būt atklātam un patiesam. Vai mēs vienmēr spējam un protam būt patiesi pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem? Uz šo jautājumu mums katram jāatbild sev pašam. Ja esi atklāts un patiess, nemelo – tava sirdsapziņa ir tīra. Aizvien esmu pārliecinājusies, lai cik sāpīga būtu patiesība, nedrīkst melot. Es nebaidos būt atklāta, jo tā, manuprāt, veidoju savu raksturu, esmu droša un atbildīga par sevi, saviem darbiem un līdzcilvēkiem.Ja dzīvoju ar savām vērtībām, protu palīdzēt sev un citiem, spēju pieņemt manai dzīvei nozīmīgus lēmumus, tad varu sacīt, ka mana dzīve ir mana izvēle.Otrās vietas ieguvējaKATRĪNA SILIŅA, Skaistkalnes vidusskolas 7. klases skolniece, skolotājs – Ingus PavinkšnisŠodien bieži dzirdam līdzaudžus sakām: «Ko gribu, to daru!», «Mana dzīve, mana darīšana!» Taču dzīvē izrādās citādi: dzīvojam starp citiem cilvēkiem, savstarpēji mācāmies viens no otra un rēķināmies cits ar citu. Bieži mums nepieciešams padoms un palīdzība, bet dažreiz mums vienkārši vajadzīgs kāds, lai parunātos. Tādēļ gribot vai negribot apkārtējiem cilvēkiem, pirmkārt, ģimenei, ir liela nozīme mūsu dzīvē.Saka – katrs esam savas ģimenes spogulis. Manuprāt, teiciens ir ļoti patiess, jo manas dzīves veidošanā piedalos ne vien es pati, bet arī mani vecāki un vecvecāki. Viņi stāsta man par savu dzīvi, par savu pieredzēto un paveikto. Ieklausos viņos, kļūstu gudrāka, drošāka un stiprāka. Esmu priecīga un laimīga, ka dzīvoju ģimenē, jo te es iemācos dzīves un izdzīvošanas pamatus. Cilvēki pasauli parasti arī uztver tā, kā to uztvēruši viņu vecāki. Cilvēks bez ģimenes, manuprāt, ir vientuļāks un neaizsargātāks nekā ģimenē. Ģimene man ir vissvarīgākais pasaulē.Veselība ir manas dzīves otra nozīmīgākā vērtība. Bez veselības nevaru justies labi, priecāties kopā ar saviem tuviniekiem un palīdzēt viņiem. Ja neesmu vesela, daudzas citkārt skaistas lietas kļūst neinteresantas un nevajadzīgas, bet darbi neveicas un nogurdina. Protams, veselība ir mana izvēle. Pašai jāsaprot un jāizvēlas, kas manu veselību stiprina, kas dara to vājāku. Pati varu arī pieņemt lēmumu, iet pie ārsta vai šoreiz tomēr ne. Cik bieži tomēr mēs neapzināmies veselības vērtību! Sporta nodarbības un pastaigas, lauku darbi mājās un veselīgs uzturs – tie ir svarīgākie labas veselības nosacījumi. Jo veselāka būšu, jo laimīgāka un ilgāka būs mana dzīve.Cilvēkam jābūt atklātam un uzticamam. Samelot, protams, reizēm ir vieglāk nekā teikt patiesību. Taču meli tāpat reiz atklāsies, un pašai būs jākaunas par savu rīcību. Tā, manuprāt, ir liela māksla – būt vienmēr atklātai, jo tad tu esi arī uzticama. Ja cilvēkam var uzticēties, viņu novērtē, cienī un atzīst apkārtējie. Es domāju, ka tagad ļoti vajadzīgi uzticami cilvēki, kas godīgi pilda solīto, nedomājot tikai par savu labumu. Es domāju, ka uzticamu ļaužu mūsu vidū nav mazums un tāda spēšu kļūt arī es. Mana dzīve būs mana izvēle tad, ja būšu izglītota. Zināšanas vajadzīgas manai izaugsmei, interesantam un piemērotam darbam, labai algai un, protams, ģimenei. Zināšanas ir vērtība, ko man neviens nevarēs atņemt, tās ir viens no manas dzīves pamatiem. Es zinu, ka jāmācās ir visu mūžu, tādēļ jau tagad, septītajā klasē, es mācos mācīties.Trešā vieta un speciālbalvaAIGARS IRBINSKIS, Valles vidusskolas 7. klases skolnieks, skolotāja – Inga ZvilnaA. Irbinska eseja ieguvusi 3. vietu Iecavas un Vecumnieku novada 7. klašu sociālo zinību konkursā, kā arī «Bauskas Dzīves» speciālbalvu par dziļi personisku attieksmi un cilvēcīgu mērķi.Mana dzīve ir ļoti skaista, tajā ir daudz brīnišķīgu lietu. Šajā dzīvē es jūtos labi, un cilvēki man apkārt, ar kuriem kontaktējos, tāpat. Mana dzīve ir kā liels laimes rats, kurā var «vinnēt» daudz labu lietu. Es neesmu tik izvēlīgs, jo es neesmu lutināts kā tie bērni, kuri dzīvo bagātās ģimenēs.Mana dzīve ir tikai normāla, tā nav ideāla kā citiem cilvēkiem, kuriem ir, piemēram, abi vecāki, kuri var atļauties greznāku dzīvi. Ja man būtu izvēle, es palīdzētu daudziem nabagiem un slimiem bērniem. Es savu dzīvi gribētu ziedot kādam citam bērnam, kuram nav tik labvēlīga ģimene, kurā var justies labi.Ja dzīvē es varētu mainīt to, ka man būtu abi vecāki un vecāmāte, pie kuras aiziet brīvajā laikā ciemos! Varētu arī būt drusciņ turīgāka mana dzīve. Tikai viena lieta nevar piepildīties, ka man būtu tētis, to gan nevar mainīt. Tomēr es ar savu dzīvi pašlaik esmu apmierināts. Mana izvēle – es mainīšu to, ja varēšu, es piepildīšu to, kā esmu iecerējis. Es domāju, ka mana dzīve un izvēle vēl piepildīsies.
