Zemgales reģionā ārkārtas medicīniskajām situācijām vislabāk gatavas Jelgavas un Jēkabpils slimnīcas, taču kopumā reģiona gatavības līmenis jāvērtē kā pieņemams, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, ziņo biznesa portāls nozare.lv.Trešdien, 26. maijā, NMP dienesta vadošie speciālisti katastrofu medicīnas un ārkārtas sabiedrības veselības jautājumos Jelgavas domē tikās ar Zemgales reģiona pašvaldību un slimnīcu pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts un slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem, kā arī Zemgales reģiona slimnīcu gatavību ārkārtas medicīniskajām situācijām. “Personāla sagatavotība ir augsta, arī ar elektroenerģijas un ūdens piegādēm slimnīcās viss ir kārtībā,” uzsver Šics. Taču, kā norāda Šics, problēmas ir ar slimnīcu materiāltehnisko bāzi. Samazinoties finansējumam un daudzām slimnīcām kļūstot par dienas stacionāriem, tās strādā ar minimālo gultu skaitu, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. “Slimnīcu resursi šajā situācijā samazinās, kas var objektīvi iespaidot spēju reāli reaģēt ārkārtas situācijā,” saka Šics. Saskaņā ar Šica teikto agrāk slimnīcām bija noteikts veidot stacionārās rezerves, kas ļautu slimnīcai spēt funkcionēt 30 dienas autonomā darbībā. To paredzēja Ministru kabineta noteikumi, kas vairs nav spēkā, un samazinātā finansējuma dēļ slimnīcas šīs rezerves vairs neuztur. Problēmas sagādā arī slimnīcu autoparks, kas ir novecojis, un ekonomiskās krīzes ietekmē jaunas vienības nevar atļauties iegādāties. “Vislabākā situācija Zemgales reģionā ir Jelgavas un Jēkabpils slimnīcās – to līmenis un sagatavotība arī uzlabo visa reģiona gatavību reaģēt ārkārtas situāciju vai katastrofu gadījumā. Jo patlaban Zemgalē ir ļoti samazinājies neatliekamās palīdzības slimnīcu skaits – vairums ir kļuvuši par dienas stacionāriem, kur naktī labākajā gadījumā ir viens dežūrējošais ārsts,” atzīst Šics. Kā ziņo Šics, NMP dienests veidos operatīvās rezerves, ko nepieciešamības gadījumā var izsūtīt uz jebkuru vietu Latvijā, kur vajadzīga palīdzība – arī Zemgali. “Jelgava un tās iedzīvotāji arī turpmākos gadus būs pakļauta augstiem bīstamo dzelzceļa tranzīta kravu riskiem un plūdu draudiem, kas tiešā veidā skar cilvēku veselību un dzīvību, ja notiek kāds ārkārtējs notikums ar lielu cietušo skaitu vai katastrofas. Vienmēr ir jācer, ka šādas situācijas nenotiks, taču mums visiem jābūt gataviem rīkoties, tāpēc ir precīzi jāparedz katra iesaistītā dienesta, iestādes un pat katra darbinieka loma un rīcība šādiem gadījumiem,” vēsta Šics.
