Latvijā skolēnu vasaras brīvlaiks ir visgarākais Eiropas valstīs, turklāt mācību gada plānojums nav mainījies desmitiem gadu. Izglītības speciālisti neuzskata, ka Latvijā būtu automātiski jāpārņem kādas valsts pieredze, taču argumentēta un uz pētījumiem balstīta diskusija par mācību gada garumu esot nepieciešama, sestdien vēsta laikraksts «Diena».Dažām valstīm gan mācību gads ir īsāks nekā Latvijā un vēl ir virkne valstu, kurām tas ir tikai par nedēļu garāks, tomēr vasaras brīvlaiks Latvijā tāpat ir visgarākais, jo pārējām valstīm brīvdienas vienmērīgāk sadalās mācību gada laikā. Privātskolas «Patnis» valdes priekšsēde Zane Ozola mācību gada pagarināšanā redz vairākus ieguvumus. Pirmkārt, divu atvaļinājuma mēnešu apmaksāšana skolotājiem esot gana lielas izmaksas. Otrkārt, daļā ģimeņu problēma ir tā, ka vasarā viņu atvases nav pieskatītas. Treškārt, tā tiktu samazināta skolēnu slodze mācību gada laikā, un vasara būtu īstais laiks rīkot praktiskas nodarbības ārpus skolas telpām. Viens no pretargumentiem vasaras brīvlaika saīsināšanai Latvijā nereti ir šāds: bērniem jau tāpat tiek maz saules, tāpēc jāļauj to izbaudīt vismaz vasaras brīvlaikā. Diena gan norāda: medicīniskie pētījumi pierādījuši, ka bērni ir vistrauslākie un visbiežāk slimo laikā no novembra beigām līdz februāra beigām. Arī nepieciešamība motivēt darbam pedagogus, kuriem jau tā ir zemas algas, vismaz nodrošinot viņiem divu mēnešu atvaļinājumu, ir vēl viens izskanējušais arguments. No izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) Dienai teiktā nojaušams, ka pagaidām, kad tiek spriests par nozīmīgām reformām izglītībā saistībā ar skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ministrei nav gatavības virzīt vēl vienu nepopulāru jautājumu. Plašāk lasāms šodienas laikrakstā «Diena».
