Eiropas Savienībā no pirmdienas, 14. jūnija, līdz svētdienai, 20. jūnijam, ilgst Veterinārā nedēļa.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad nozarei un patērētāju uzticībai nopietnus triecienus deva LSE (liellopu spongiozā encefalopātija) un citas dzīvnieku slimības, Eiropas Savienība ir spērusi lielu soli uz priekšu centienos uzlabot dzīvnieku veselību un pārtikas drošību. Šo centienu priekšplānā ir izsekojamība – iespēja izsekot dzīvniekiem vai pārtikas produktiem visā to dzīves cikla garumā, no to dzimšanas vai izgatavošanas brīža līdz to nonākšanai uz jūsu šķīvja (no saimniecības līdz šķīvim). Šie jautājumi būs šīgada ES Veterinārās nedēļas uzmanības centrā, informē Gita Želve no sabiedrisko attiecību kompānijas „Baltic Communication Partners”. Veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli (John Dalli) ir atzīmējis: „Mēs kā pašsaprotamas uztveram iespējas uzzināt visu liellopa gaļas gabala izcelsmes vēsturi vai izsekot katrai aitai un pārtikas produktam ES visā pārtikas ķēdes garumā. Šāds dzīvnieku veselības un pārtikas drošības līmenis netika sasniegts vienā dienā. Bija vajadzīgi gadi, lai izstrādātu spēcīgu un visaptverošu juridisko ietvaru un attīstītu nepieciešamos instrumentus mūsu pārtikas ķēdes stiprināšanai”. Komisārs uzskata, ka 2010. gada Veterinārā nedēļa izgaismos šos sasniegumus, īpaši uzsverot izsekojamību. Dzīvnieku un to izcelsmes produktu izsekošanai brīvā 27 dalībvalstu tirgū nepieciešamas augsti attīstītas sistēmas. Cilvēki bieži neapzinās šīs procedūras nozīmi un ieguvumus, bet nozare dažreiz ES izsekojamības noteikumus uzskata par apgrūtinošiem. Pieredze rāda, ka izsekojamība palīdz nodrošināt visaugstāko iespējamo pārtikas drošības un higiēnas līmeni. Citiem vārdiem, tā ierobežo risku, ka ES atkal nāksies cīnīties ar nopietnām dzīvnieku slimībām, tādām kā LSE, mutes un nagu sērga vai klasiskais cūku drudzis, bet šādu slimību parādīšanās gadījumā tā palīdzētu nodrošināt to ātru un efektīvu apkarošanu, jo slimības perēklis tiktu drīz atklāts. Bez tam, izsekojamība nodrošina pārtikas kvalitāti un garšu, garantējot, piemēram, reģionam raksturīgo produktu izcelsmi. Patērētājs zina, ka nopirktais feta siers patiešām ir ražots Grieķijā, Iberico šķiņķis nāk no Spānijas, „Irish Beef” liellopu gaļa – no Īrijas un Parmezāna siers – no Itālijas. Izsekojamība var risināt arī ētiskus jautājumus, piemēram, nodrošinot, ka tikai bioloģiskajās saimniecības ražoti produkti drīkst tikt marķēti kā bioloģiskie. Eiropas Veterināro nedēļu, kas nu jau ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju, Eiropas Komisija un Eiropas Veterinārārstu federācija pirmo reizi rīkoja 2008. gadā.
