Tas nu ir noticis – rudens pamatīgi iekniebis vaigu galos. Daži to jau bija gaidījuši, taču vairumam no mums oktobra vidū pēkšņi uzsnigušais sniegs, tā raisītais slapjdraņķis ir pavisam negaidīta dabas parādība.Ierasto lietu kārtību mainīt nav mūsu spēkos, rudens – viens no četriem Latvijas gadalaikiem – ir sevi pieteicis. Lauku mājās tiek kurinātas plītis un krāsnis, vienam otram pilsētā siltums radiatoros atnes bažas par gaidāmo apkures rēķinu. Jau šodien auto servisos veidosies rindas – spēkrati «jāapkaļ» ar ziemas riepām. Tas svarīgi tiem šoferiem, kuru ceļi ved uz Madonas, Cēsu pusi. Tur šosejas apledojušas, braukšana ar vasaras riepām nav droša. Dodoties vietējos ceļos, jāsagatavo logu tīrāmās slotiņas, jāparūpējas par auto durvju atslēgšanu, ja tās gadījumā pamanās aizsalt.Lai cik maza kādam šķistu Latvija, rudens ne visur sevi bardzībā apliecinājis. Rīgas Centrāltirgū sestdien vēl bija nopērkamas sēnes. Tirgotāja vēstīja, ka tās no Elejas mežiem. Savukārt pie lielogu dzērveņu stenda pāris cilvēku rinda. Rudenī saaukstēšanās ir ļoti iespējama, tādēļ jāgādā vitamīni.Šādas pārdomas manī raisās tādēļ, ka nereti par rudeni teic – garlaicīgi nebeidzamais, pelēkais gadalaiks. Tik traki nav. Lai arī koku rota tūlīt būs samirkusi dubļos, krāsainība un dzīves daudzveidība arī rudenī ir mums apkārt. Ja to neizdodas atrast uz ielas vai pagalmā, jāmeklē teātros, koncertzālēs, bibliotēkās. No oktobra martā mēs neielēksim. Pieņemsim rudeni ar prieku un ļausim tam darīt savus darbus!
