2009. gadā valsts budžetā iekasēts par 1,2 miljardiem latu mazāk nekā 2008. gadā, bet 2010. gadā jau par 1,5 miljardiem latu mazāk. Tā ziņo LNT raidījums «Top 10». Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka tas tāpēc, ka…Nodokļu…
Nodokļu palielināšana matemātiski ir sāpīga ekonomikai. Pieņemsim, ka iepērkos par 100 latiem, no kuriem kādreiz samaksāju pievienotās vērtības nodoklī 18 latu, pēc tam 21 latu, tagad – 22 latus. Tātad kādreiz man bija vēl četri lati, par kuriem iepirkties. Valsts mērogā tas nozīmē, ka cilvēki iegādāsies par četriem procentiem preču mazāk, kas ietekmēs iekšzemes kopproduktu, mazumtirdzniecības apgrozījumu un ražošanas apjomu. Pie pievienotās vērtības nodokļa pieskaitot citus nodokļu palielinājumus, izrādītos, ka šis procents patiesībā ir ievērojami lielāks. Uzņēmumi ir spiesti samazināt produkcijas apjomu, atlaist strādniekus, samazinās nodokļu maksājumi, pieaug sociālo pabalstu apjoms. Tas nozīmē, ka atkal samazinās ienākumi valsts budžetā, valsts atkal ceļ nodokļus un viss sākas no jauna.
Ekonomikas likumi vēsta, ka nodokļu paaugstināšanu valdība izmanto ar mērķi bremzēt ekonomisko attīstību. Mūsu valdība veica vēl virkni darbību, kas bremzē ekonomisko attīstību – atlaida valsts aparātā strādājošos, nesamazinot darba apjomu, tā vietā, lai samazinātu vadošajiem darbiniekiem algas, palielināja nodokļus energoresursiem, atļāva enerģijas monopolam paaugstināt tarifus.
Valsts kases dati liecina, ka 2011. gadā iekasētie nodokļi turpina sarukt. Šā gada janvārī un februārī iekasēts par 76 miljoniem latu mazāk nekā 2010. gada pirmajos divos mēnešos. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka nodokļi tiek iekasēti saskaņā ar plānu. Savukārt D. Jakāns precizē, ka šogad statistikas tabulas izskatoties labi tāpēc, ka nodokļu ieņēmumu prognozes esot zemākas. «Ja paskatāmies pagājušā gada pēdējo mēnešu tendences, tad nevienā no šiem mēnešiem nav iekasēts mazāk par 300 miljoniem. Pēkšņi šā gada janvārī plāns nezin kāpēc ir 277 miljoni.»
Secinājums – Latvijas Saeimas darbību vēlēšanas nav mainījušas. Ivars Godmanis 2008. gadā Rīgas 1. ģimnāzijas skolēniem stāstīja to pašu, par ko rakstu tagad – ka krīzes situācijā nodokļus celt nedrīkst. Neviens valstsvīrs, kurš vēl savai zemei labu, to nedarītu. Un viņa tradīcijas tiek turpinātas tādā pašā garā. Vai esam jau aizmirsuši, ka partijas pirms vēlēšanām bija gatavas zvērēt, ka nodokļus nepaaugstinās?
Notiekošais atgādina grābekļa ideju. Mēs stāvam rindā aiz ministriem, kuri apzinās, ka atkal uzkāps uz viena un tā paša grābekļa. Zinot to, viņi laikus pieliecas un kāts atkal pa taisno mums pa pieri. Viņi vienmēr sola, ka uz grābekļa vēlreiz nekāps. Un Latvija tam tic. Varbūt pieteikties Ginesa rekordu grāmatai par bezcerīgāko ticību?
