Gatavojot publikāciju par Bauskas pilsētas pārvaldes likvidēšanu un rātsnama būvi Rātslaukumā, «Bauskas Dzīve» uzrunāja vēstures maģistru Aigaru Urtānu. Viņam tika lūgts paskaidrot, kāda ir vēsturiskā rātsnamu izmantošanas pieredze Eiropā.– Vairums Eiropas pilsētu vēsturiski veidojušās kā tirgotāju un amatnieku apmetnes. Tajās bija savi noteikumi un kārtība, ko juridiski nostiprināja zemes īpašnieka dotais privilēģiju raksts jeb pilsētas tiesības. Šis privilēģiju raksts noteica arī jebkuras pilsētas pārvaldes kārtību un pilsētnieku kopienas suverenitāti. Pilsēta un tajā dzīvojošie pilsētnieki ar savu dzīvesveidu bija īpaša sabiedrības grupa. Tā pastāvēja līdzās citām, atšķirīgām grupām: bruņiniekiem, zemniekiem, garīdzniekiem un ebrejiem.Baltijas jūras reģionā noteicošais pilsētu veidošanās faktors bija tirdzniecības sakari un vācu tirgotāju aktīvā darbība. Tāpēc šeit izveidotās pilsētas bija vāciskas, tajās tika pārņemta Rietumeiropas pilsētu tiesību, pārvaldes un arī ielu plānojuma sistēma. Jebkuras pilsētas un līdz ar to pilsētnieku pamatprivilēģijas bija tiesības tirgoties, nodarboties ar amatniecību, noteikt savu pārvaldes kārtību, likumdošanu un tiesu.Attiecībā uz pilsētas pārvaldes kārtību privilēģiju raksts paredzēja pilsētai un pilsētniekiem savu autonomiju jeb suverenitāti. To pilnā apjomā īstenoja pilsētas pārvalde – vecāko padome jeb rāte. Var teikt arī, ka līdz ar privilēģiju saņemšanu pilsēta noformējās par likumīgu kopienu ar savām tiesībām un pienākumiem. Pilsētas pārvaldes lielums (rātskungu skaits) bija atkarīgs no pilsētas lieluma. Rāti vadīja no rāts-kungu vidus izraudzīts birģermeistars.Pēc privilēģiju raksta saņemšanas viens no nākamajiem īpašajiem dokumentiem parasti bija senjora (pilsētas tiesību devēja) atļauja būvēt rātsnamu. Rātsnams bija pilsētas pārvaldes (rātes) saieta nams un rātskungu sēžu vieta. Tas atradās pilsētas centrā un kļuva par pilsētas un pilsētnieku pašapziņas un neatkarības simbolu: jo greznāks un lielāks rātsnams, jo bagātāka un varenāka bija pilsēta.
