Briesmu stāsts par Amerikas fermeriem, kuri nonākuši ģenētiski modificēto sēklu tirgotāju ķīlnieku lomā, liek citādi paskatīties uz ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatīšanas galveno mērķi – vairot lētas pārtikas daudzumu pasaulē.Pret pēdējos gados četras un piecas reizes cenā pieaugušo sēklu tirgotāju interesēm bezspēcīgs kļuvis pat kapitālisma dievs privātīpašums – korporāciju drošībnieki pieskata laukus, lai to kopēji nepamanītos noglabāt kādu piciņu ĢMO «zelta», ko iesēt nākamgad. Tātad jāpērk arvien jauna dārgā sēkla, ar katru sezonu ceļot pārtikas cenas pasaulē. Nezinu gan, ko no tā iegūst Āfrikas badacietēji, šķiet, par galveno atkal kļuvusi saujiņas dolārkāru cietsiržu peļņa.Turklāt ASV zinātnieki arvien uzstājīgāk saista pēdējos gados novēroto bišu masveida bojāeju ar ĢMO izplatīšanos augkopībā. Pareizāka šķiet piesardzīgo eiropiešu attieksme, kas vispirms uzsver – šī ir no ĢMO brīva zona, mēs izmantojam tikai sertificētas nemodificētas sēklas utt.Savukārt ĢMO piekritēju populārākais aizbildinājums – neviens nav pierādījis ĢMO produktu kaitīgumu – tik riskantā jomā kā nezināma ietekme uz cilvēka organisma pamatkodu tomēr būtu ierindojams pretargumentu avangardā. Var jau būt, ka mūsu bērnubērnubērni iemanīsies iztikt bez bitēm, ja viņu smadzenēs būs saglabājušās gana dziļas rievas, lai to izdomātu. Taču, ja būs «nogludinātas» viņu DNS spirāles, atliks vien vairošanās kolbās, un cilvēce atkal būs neviļus izdomājusi kārtējo sevis iznīcināšanas ieroci.
