Bauskas novada Mūsas autokrosa, Vecumnieku novada Stelpes pagasta Pīlādžu un Iecavas novada Zorģu motokrosa trasē šosezon kopumā iecerētas vairāk nekā desmit sacensības.Trašu uzturēšana pieder pie sezonālā izklaides biznesa, kas pagaidām ne vienmēr nes peļņu, bet jādotē ar cita biznesa ienākumiem, atzīst «Bauskas Dzīves» aptaujātie trašu īpašnieki. Lai padarītu trases rentablākas, tās pamazām veido aizraujošākas gan braucējiem, gan skatītājiem.Daudzveidīgas izklaidesPīlādžu mototrasi jau novērtējuši Latvijas čempionāta dalībnieki un apmeklētāji. «Tā ir ļoti labi izveidota, te domāts gan par skatītājiem, gan braucējiem. Te var labi atpūsties, ezeriņā nopeldēties,» slavē codietis Kaspars Kaņeps.Motokross nav vienīgais, ar ko apmeklētājus izklaidē sporta un atpūtas parkā «Pīlādžu mototrase». Tehnisko sporta veidu klubs «Pīlādzis» izmanto Eiropas Savienības «Leader» projektu atbalstu, stāsta tā biedre Eva Vidricka. «Mūsu mērķis ir sakopt publisko vidi, dažādot atpūtas iespējas, gādājam par tūristiem.»Projekti un sponsoriPērn par Eiropas Savienības fondu naudu Stelpē uzcelta estrāde rokfestivāla «Neesi ķirsī – esi Pīlādzī!» rīkošanai. Pasākumu apmeklēja pusotrs tūkstotis interesentu, saņemtas labas atsauksmes, un šogad organizatori cer sagaidīt daudz vairāk viesu. Trases īpašnieks Ēriks Pīlādzis aprēķinājis, ka teritorijā var uzņemt 25 tūkstošus apmeklētāju.Ē. Pīlādzis atzīst, ka sacensības nenodrošina peļņu, taču ar citiem pasākumiem varētu izdoties atpelnīt trasē un vides labiekārtošanā ieguldīto – tagad varot redzēt 15 darba gadu rezultātu. Te būs arī motociklu mazgātava.Mūsas autokrosa trases īpašnieks Edgars Maišelis teic, ka darbs balstās uz sponsoriem, jo «trasē nepārtraukti jāiegulda nauda, viss kļūst arvien dārgāks». Šo trasi pastāvīgi atbalsta «Latvijas Mobilais telefons» un «Latvijas Dzelzceļa ritošā sastāva serviss».Sava artavaZorģu motokrosa trases īpašnieks Ainārs Vilciņš ilgi lūkojis pēc vietas trasei Zemgalē, līdz atradis ideālu – tuvu A7 šosejai, netālu Lietuva, no kuras nāk daudz braucēju.«Zorģos motobraukšana bija ļoti iecienīta padomju laikos. Pats esmu piedzīvojis trīs Imanta Sudmaļa kolhoza rīkotos kausus. Motokrosā esmu piedalījies 35 gadus, gribējās ielikt savu artavu šī sporta veida attīstībā,» stāsta A. Vilciņš.«Stelpē ir stadiona kross, bet Zorģos vairāk klasisks – braucam pa kalniņiem, lejiņām, ir dažādi segumi un ik pa laikam jaunumi,» stāsta saimnieks. Taču sacīkstes peļņu nenesot, tā esot A. Vilciņa «sirdslieta.»Labas un drošasPēdējā laikā lielākā vērība moto sacensībās pievērsta drošībai. «Vidējais braukšanas ātrums autokrosā ir gandrīz simts kilometru stundā. Pēc Rīgas maratona slimnīcā nonāca vairāk nekā 20 dalībnieku, Mūsas trasē viss bija kārtībā – sešos negadījumos braucējiem nebija neviena ziluma,» stāsta E. Maišelis.Mūsas trasei ir precīzākie tramplīni Eiropā, lai mašīnas lidojums būtu pareizs, saka saimnieks. Tas dod skatītājiem drošību, ļaujot baudīt ātrumu un ekstrēmu skatu. Nākotnē Mūsas trasē plānots rīkot rallijkrosu, kas Eiropā kļūst populārs. Autokrosā ir grants trase, rallijkrosā – asfalta un grants seguma kombinācija.E. Maišelis gan bilst – ja Latvijā būtu vairāk labu braucēju, arī skatītāji vairotos. «Bauskas Dzīves» aptaujātie seši sportisti kopumā par gana labām Latvijas mēroga sacensībām atzina visas mūspuses trases. Startēt «Mūsā» esot prestiži, lai gan iesācējiem te braukt ir grūtāk nekā citur. Zorģu un Stelpes trasi par labu dēvē pieredzējušākie braucēji, gan bilstot, ka derētu sarežģītāki posmi, līdzīgi Kandavas trasei. Savukārt amatieri iesācēji dažus posmus uzskata par pārāk grūtiem.
