Visa tauta brīnījās(i),
Cik vienoti spēj būt(i).
Pamodās kā izsalkuši,
Otru nenorējuši!
Gluži vai tautas daina iznāca. Pieņemsim, ka šis pantiņš būs mans ieguldījums latviešu tautas identitātes apliecinājumam nākotnes paaudzēm.
Tā tautas vienotība, kas valdīja pagājušajā nedēļā, pazuda kā ar burvju mājienu jau nākamajā dienā pēc XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem. Vienam bija netīkams repertuārs, otram – pasākuma organizācija, trešajam – alus trūkums Mežaparka estrādē utt. Visvairāk žēl, ka svētku niecības apziņu vairo sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī komponisti un mūziķi.
Svētki bija lieliski, lieliski un vēlreiz lieliski! Cik skaistas ir latviešu visu paaudžu sievietes tautas tērpos! Nevajag pat kosmētikas «kilogramus», atliek uzvilkt tautas tērpu, uzlikt ziedu vainadziņu, novada galvasrotu vai lakatiņu, un te nu viņa ir – Daile, dzīva un patiesa!
Milzīgs paldies visiem dalībniekiem, organizatoriem, arī LTV par burvīgo iespēju baudīt svētkus tiešraidē tautiešiem visā plašajā pasaulē, līdzjutējiem, kā arī visiem tiem, kuri saprot – būt vienotiem un stipriem nozīmē būt tādiem arī ikdienā.
Ņaudētāji, naida kurinātāji un tautas nodevēji vienmēr ir un būs. Bet arī mēs – tauta – esam un būsim. Būsim vienoti arī ikdienā!
