Pasaules Veselības organizācija atzinusi Latvijas veselības aprūpes sistēmu par septīto efektīvāko Eiropā, lai gan nozarei atvēlētais finansējums ir trešais zemākais 27 valstu vidū.
Ar šādu informāciju 5. augustā žurnālistus iepazīstināja veselības ministre Ingrīda Circene.
I. Circene skaidroja, ka Latvijas veselības sistēma kļuvusi efektīvāka, jo tās darbs pēdējos gados ievērojami optimizēts. Slimnīcu skaits kopš 2008. gada ir samazināts par pusi, bet gultu daudzums – par 30 procentiem. «Vidēji valstī puse pacientu, kas tiek atvesti uz slimnīcu, tiek apkalpoti ambulatori. Līdz ar to iztērētie līdzekļi ir krietni mazāki nekā tad, ja pacients nonāk stacionārā,» skaidroja ministre.
Lai gan sistēmā panākti uzlabojumi, finansējums nozarei joprojām ir nepietiekams. 2011. gadā valdības izdevumi veselības aprūpei bija trešie zemākie Eiropas Savienībā (ES), liecina «Eurostat» dati. «Ja mēs paņemam nost 50 procentu pacienta līdzmaksājumu, kas ir divreiz lielāks nekā citur Eiropā, tad pilnīgi noteikti esam pēdējā vietā,» datus komentēja veselības ministre.
Ja finansējums tiktu palielināts līdzīgi kā Čehijā, Austrijā, Nīderlandē vai Dānijā, Latvija varētu pretendēt uz trešo vai pirmo, ne tikai septīto vietu,» sacīja I. Circene.
Sarunās par 2014. gada budžetu Veselības ministrija apņēmusies panākt finansējuma pieaugumu nozarei par 72,4 miljoniem latu, lai tas pakāpeniski sasniegtu vismaz vidējo ES līmeni – pieci līdz seši procenti no iekšzemes kopprodukta.
Bieži saskaroties ar argumentu, ka budžetā nav lieku līdzekļu, Veselības ministrija nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem tā papildināšanai – piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgu produktu grupām, piemēram, pārtikas produktiem ar augstu transtaukskābju saturu – palmu eļļai, margarīnam un sāļajām uzkodām, kā arī palielināt akcīzes nodokli azartspēlēm, alkoholam, tabakai, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem vai aromātisko vielu piedevām.
