Biznesa forumā viesu namā Īslīces pagasta Bērzkalnos 2. augustā piedalījās 90 dalībnieku, saņemto informāciju, iespēju uzrunāt pašvaldību vadītājus, individuālo kontaktu dibināšanu atzīstot par sekmīgu.
Bauskas novada domes speciāliste Daina Nikolājeva pastāstīja, ka reģistrācijas lapas nāca apskatīt daudzi foruma dalībnieki, lai uzzinātu, vai ieradušās viņus interesējošas personas. Notika individuālas sarunas, kurām viesu namā bija radīti īpaši apstākļi.
Piedāvā alu
Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vecākā speciāliste Jolanta Lauva piebilda, ka lietuviešu interese bijusi liela. Vaicāts, vai mūsu pusē ir uzņēmēji, kas varētu piegādāt liellopus. Vairāki kaimiņzemes ražotāji vēlējās izzināt, kādas iespējas ir produkciju tirgot Bauskas veikalos.
Aldaris no Pasvales Audris Gesevičus «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka viņa uzņēmumā mēnesī saražo 200 tonnu dzeramā. Alus un kvass tiek pildīts PET pudelēs, rudenī plānots sākt izmantot stikla traukus. Viņu neapmierina Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņemšanas ierobežojumi. «Mēs neesam nekādi lielražotāji, bet mazi individuālie uzņēmēji. Nav godīgi, ja tikai tādēļ, ka ražojam alu, nevaram saņemt atbalstu,» sprieda A. Gesevičus.
Lielveikalu tīklos Lietuvas mazo alus darītavu produkcija nenonāk, tā atrodama mazajos veikalos. Lietuviešiem ir interese par tirdzniecības partnera atrašanu Bauskas pusē. Forumā A. Gesevičus tikās ar Gruzijas pilsētas Hašuri pārstāvjiem. Jokojot tika apspriesti dažādi sadarbības scenāriji. Gruzīni piedāvāja iepirkt vienu kravas furgonu ar alu, kas pildīts stikla pudelēs. Kad Gruzijā tas būtu pārdots, pudeles varētu savākt, izmazgāt, pildīt tajās vīnu un vest atpakaļ uz Lietuvu. «Tas, protams, ir joks, taču sadarbības iespējas esam gatavi pārrunāt arī ar tālākām zemēm. Labi, ka Bauskas forumā varējām satikt dažādus uzņēmējus,» vērtē A. Gesevičus.
Vīngliemeži tirgotavās
Foruma dalībnieku interesi saistīja Bauskas novada Codes pagasta uzņēmuma «Rufus-V» produkcija – konservēti vīngliemeži. Uzņēmēja Sanita Rupkus «Bauskas Dzīvei» atklāja – plānots, ka augustā viņas produkciju varēs iegādāties «Rimi» lielveikalos. Tirgotājiem piegādāta pirmā četru dažādu veidu konservu partija – 7000 bundžiņas.
Jaunā produkta ceļš līdz pircējam ir garš. Bauskas pusē zeme vīngliemežu audzētājiem nav īsti piemērota. Labāk tie padodas citos novados. Salasītie gliemeži ceļo uz Viļņu, kur tos īpašā ražotnē apstrādā, tad uz Jēkabpili, kur tos safasē kārbās, pēc tam tie nonāk Codē. Tālākais produktu ceļš ved uz veikaliem un pie klientiem ārzemēs.
S. Rupkus stāsta, ka par produkciju interesējušies pircēji Francijā un Itālijā. Uzņēmēja vēlas atrast telpas Bauskas pusē, lai gliemežus te varētu apstrādāt un safasēt kārbās, samazinot transportēšanas izdevumus. Septembrī Bauskas pusē tapušie konservi būs novērtējami starptautiskajā gadatirgū «Riga Food».
Var cerēt uz atbalstu
Kā visi mazie uzņēmēji, arī S. Rupkus vēlētos savam biznesam rast finansiālu atbalstu no ES fondiem. Nodegustējis SIA «Rufus-V» produkciju, Lauku atbalsta dienesta speciālists Viesturs Reinfelds atzina, ka šim produktam varētu būt savs interesentu loks. Viņš skaidroja, ka 2014. gada beigās varētu tikt izsludināti jauni finansējuma ieguves konkursi. Bauskas vīngliemežu ražotājai tajos jāpiedalās, jo ir cerības gūt atbalstu.
Forumā daudz diskutēja par uzņēmēju sadarbību ar pašvaldībām. Savu pozitīvo pieredzi aprakstīja Pasvales pašvaldības pārstāvis Pauļus Pietkevičus. Viņš atzina, ka līdz šim pašvaldība centusies palīdzēt uzņēmējiem, sakārtojot infrastruktūru. Ir neliels finansiālais fonds, kurā uzņēmēji, sākot darbu, var saņemt palīdzību.
Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam vietējā vara palīdzēs mazajiem uzņēmējiem aktīvāk gatavot projektus, lai iegūtu ES finanšu atbalstu. Lietuvas pašvaldības gatavas atbalstīt pašmāju uzņēmējus dalībai dažādās starptautiskās izstādēs. Biržu, Pasvales un Rokišku reģions veido vienotu preču tirdzniecības zīmolu, lai varētu vieglāk iekļūt lielveikalu tīklos.
Brīva zeme
Bauskas uzņēmēji ieteica novada pašvaldībai pārņemt vairākas lietuviešu ierosmes, piemēram, domē vajadzētu speciālistu sadarbībai ar uzņēmējiem. D. Nikolājeva apliecināja, ka jau tagad strādā ar pašvaldības iniciatīvu veidotā uzņēmējdarbības konsultatīvā padome. Jaunām idejām atvērti ir novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas speciālisti.
Bauskā ir brīvas pašvaldības pārziņā esošas teritorijas, kurās var izvērst uzņēmējdarbību, tiesa gan, infrastruktūras pieejamību varētu vēlēties daudz labāku. Novada pašvaldība iecerējusi izdot saistošos noteikumus par nodokļu atlaidi uzņēmējiem, kas ieguldījuši savus līdzekļus kopīgās infrastruktūras uzlabošanai, radījuši vairākas jaunas darba vietas. Līdzīga sistēma savulaik bijusi Bauskas pilsētā.
Ceļi uzņēmējiem
Iebildumus vietējai varai pauda zemnieks Gintauts Tarvids. Viņam nav pieņemami nosacījumi, kas liedz smagsvara tehnikai pārvie
toties pa valsts ceļiem, tos izpostot. «Mums ir cūku lielferma Tunkūnos, dodam darbu cilvēkiem, maksājam nodokļus, bet pašvaldība uzliek ceļa zīmes, kas liedz pārvietoties kravas automobiļiem, jo tie posta brauktuvi. Jums vajadzīgi gludi, labi ceļi, lai amatpersonas, dažādi sīkie spekulanti, arī žurnālisti varētu traukties ar savām vieglajām mašīnām, lai varētu izbraukt skolēnu autobusi. Bet mums ir jāved produkcija, barība. Kam ceļš ir svarīgāks – vieglajām mašīnām vai uzņēmējiem?» vaicāja G. Tarvids.
D. Nikolājeva iebilda, ka nedrīkst viens uzņēmējs izpostīt ceļu, kuru izmanto daudz iedzīvotāju. Viņa uzsvēra, ka pirms lielfermas būves vajadzējis pētīt, kāda ir ceļu kvalitāte un nestspēja. Bauskas novada administrācijas saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Kalinka paskaidroja, ka pašvaldībai nav naudas, lai remontētu uzņēmēju sapostītos ceļus. Tādēļ arī no Tunkūnu lielfermas īpašniekiem tiek pieprasīts brauktuvi savest tādā kārtībā, kāda tā bija pirms fermas būvniecības.
VIEDOKLIS
ULDIS MANIKS, SIA «VL Center» Latvijas filiāles «VC Baltic» izpilddirektors, foruma rīkotājs:
– Dalībai forumā tika uzrunāti 120 pārstāvji no Latvijas un Lietuvas, kuri uzskatāmi par nozīmīgākajiem reģiona uzņēmējiem. Piedalījās
49 uzņēmēji – 26 no Latvijas un 23 Lietuvas, kā arī piecas uzņēmēju apvienības. Atsaucība bija 40 procentu, ko var uzskatīt par ļoti labu rezultātu. Tika secināts, ka uzņēmējiem ir liela interese par pašvaldības darbu. Daudziem Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem ir kritiska attieksme pret pašvaldības darbu uzņēmējdarbības atbalstīšanā. Viņiem nav pietiekamas informācijas par pašvaldības projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi. Ir rezervēta interese par informāciju, kas saistīta ar valsts atbalsta instrumentiem.
Domājot par sadarbību nākotnē, jānoskaidro, kāds organizācijas modelis ir pieņemamākais uzņēmējiem, lai tie efektīvi iesaistītos dialogā ar pašvaldību. Sarunām jābūt mērķtiecīgākam, abpusēji koncentrētām uz konkrētām tēmām. Dažādos veidos jāstimulē uzņēmēju iesaistīšanās pašvaldības iniciatīvu izstrādē. Pašvaldībai būtu jādeleģē sadarbībai ar uzņēmējiem konkrēts darbinieks, kurš darba gaitā iegūst labu priekšstatu par katru novada uzņēmumu.
