Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā no 2. līdz 4. augustam notika ikgadējais sarīkojums Kanepene, kas apvieno laicīgo ar garīgo, materiālo ar Dieva doto, latvisko ar otrpus Mēmeles krastam esošo lietuvisko.
Augusta pirmajā svētdienā viesi uz Skaistkalni brauc no malu malām, katrā mājā ir radu un draugu gaidītas tikšanās. Padomju gados svētki rāmi un klusi svinēti kalnā stāvošajā Skaistkalnes dievnamā, taču Atmodas laikā atjaunotas izklaides tradīcijas, pārvēršot notikumu par pagasta svētkiem.
Vecumnieku novada pagasta pār-valdes vadītāja Ineta Skustā ar lepnumu teic, ka šogad vietējam tirgum ir 300 gadu jubileja. 1713. gadā Polijas karalis Augusts II apstiprinājis atļauju Skaistkalnes muižā rīkot gadatirgu. Apkārtnē bijuši seši šādi gadatirgi. Lai varētu darboties, muižai nācies maksāt 3000 rubļu, tolaik tā bijusi prāva summa. Kanepene Baltijas guberņā bijis lielākais lauku gadatirgus. Katram tirgotājam vajadzējis līdzi vest 20 mārciņas smagu bruģakmeni un salmus, ko paklāt uz zemes, lai lietus gadījumā nebūtu jāmīcās dubļos.
Šogad svinības atklātas piektdienas, 2. augusta, vakarā ar svecīšu liesmām Skaistkalnes pakalnos un māju logos, ar pūtēju orķestra muzicēšanu un brīvdabas kino «Sapņu komanda». Sestdien Skaistkalnē tika spēlēts basketbols, volejbols, spīdmintons un zolīte. Ne velti svētku otrā diena tiek saukta par sportisko Kanepeni. Bija arī jautrais tautas skrējiens, kas ir tik metru garš, cik Skaistkalnei gadu. Šogad 524 metru skrējienā piedalījās 17 jauniešu un 23 pieaugušie.
Svētdienas gadatirgus ir labākais Latvijā, palepojas I. Skustā. 243 tirgotāji tam cītīgi gatavojas, lai svētdienas rītā priecētu no malu malām atbraukušos apmeklētājus. Vietējā iedzīvotāja Ausma Villa vērtē: «Kanepene kļūst arvien piepildītāka un labāka.»
Daudzi ar nepacietību gaidīja svētdienas lielo zaļumballi un smaidot bilst – pēc tik gariem svētkiem skaistkalniešiem nākamo dienu vajadzētu brīvu.
Iespaidīga bija Skaistkalnes Dievmātes – Latvijas ģimeņu aizbildnes – svētvietas garīgā pro-gramma. Tēvi paulīnieši trīs dienas svētnīcā uzņēma svētku apmeklētājus, ticīgos, svētceļotājus no Jelgavas un Liepājas, jebkuru, kas bija mērojis ceļu, lai meklētu mieru katoļu dievnamā.
Baznīcas strādniece Olita Silakaktiņa stāsta, ka ik dienu dievkalpojumiem bija cita tematika. Piektdiena pasludināta pa slimnieku dienu, otrā bija ģimeņu diena, kad precētie pāri atjaunoja laulību solījumu un dota svētība laulātajiem ar bērniem, kā arī mātēm, kas gaida bērnus. Ļaudis rindojušies no altāra līdz pat svētnīcas durvīm. Dievkalpojumu vadīja emeritētais Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.
Vislielākā rosība dievnamā bija svētdien. No rīta Svētā mise skanēja lietuviešu valodā. Pirms pusdienlaika pie baznīcas pulcējās vairāki simti cilvēku, lai svinīgi sagaidītu Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskapu Edvardu Pavlovski. Stelpiete Broņislava Podiņa, kas uz svētnīcu brauc vairāk nekā desmit gadus, bīskapa vadīto dievkalpojumu gaidījusi jo īpaši.
Kanepenes apmeklētāja baušķeniece Aiga Ludviga Skaistkalnes baznīcu uzskata par visiespaidīgāko Latvijā, atzīstot – stabilitāti un mieru nekur citur nevarot gūt. Literārajos avotos minēts, ka svētceļotāji te ierodas jau kopš 20. gadsimta 30. gadiem.
