Bauska, Rīga, Talsi, Jēkabpils, Valmiera, Limbaži, Tukums, Aglona… Aglona? Jums taču pašiem savi Dievmātes svētki! Ak, tie jau tagad vairāk kur politiķiem gozēties un izlikties par dikti ticīgiem, smejas stalta, sirma sieva, košu lakatu ap pleciem aplikusi. Viņai kopš bērnības pie sirds tuvāk Kanepene Skaistkalnē, kur godina Dievmāti – ģimeņu aizbildni, turklāt ne pārgreznās un pūļa piemīdītās, bet patiesu svētības meklētāju dvēselēm piepildītās ceremonijās un procesijās.
Brīnos par plašo ģeogrāfiju, kādu trijās dienās sapulcējuši šķietami maz zināmie svētki. Svētdienā savs dievkalpojums lietuviešu kaimiņiem, kas pāri Mēmelei satek teju tikpat kuplā pulkā kā vēlāk latvieši. Pusmūža pāris uzsver – Kanepene viņiem vienmēr bijis galvenais gada garīgais notikums, uz to braukuši kopā ar vecākiem un tagad ved savas atvases. Šogad pirmo reizi ar pirmo mazbērnu.
Pat no ticības tālu stāvošu un pūļa izrīkojumus ne visai cienošu cilvēku Kanepene aizrauj un iespaido. Tāpēc, ka te viss notiek ne spožuma vai smukuma dēļ, vai tāpēc, lai labi izskatītos TV ekrānā. Te viss ir pa īstam. Kad rit dievkalpojums, līksmie pārdevēji tirgus placī sasaucas savā starpā. Tad atkal mudž andele, un pēc nakts balles vismaz skaistkalnieši noteikti ir pelnījuši brīvdienu.
Garīgos svētkos cilvēki meklē dvēseles piepildījumu, un tam balle vai tirgus netraucē. Un gluži vienalga, cik bagāts, augstu stāvošs garīgā vai laicīgā hierarhijā ir svētku apmeklētājs. Kamēr Kanepenē visi būs vienādi un saņems vienādi dāsnu svētību no jebkura priestera rokas un sirds, šie svētki daudziem būs gada svarīgākais notikums.
