Mazuļa piedzimšana dzimtas kokā veido jaunu atzaru – nākamo paaudzi. Dažās ģimenēs vecāku nozīme bērnu audzināšanā nav tik liela, jo rūpes par atvasēm dažādu apstākļu dēļ ir uzņēmušies vecvecāki.
Mazuļa ienākšana ģimenē vecākiem rada ne vien jaunu lomu, bet arī lielu atbildību. Sevišķi grūti ir tad, ja bērns piedzimst pavisam jauniem, savu pieredzi «Bauskas Dzīvei» atklāj vecmāmiņa Aelita no Vecumniekiem.
Prasa padomu
Vecāku statusu parasti neiekļauj dzīvesgājuma aprakstā jeb CV, taču to nereti var uzskatīt par pašu sarežģītāko darbu. Apjukums, satiekoties ar mazo dzīvībiņu, ir pavisam normāla reakcija. Šo situāciju netīši mēdz izmantot vecvecāki, kas vēlas pierādīt, ka spēj būt vēl labāki nekā toreiz, kad audzināja paši savus bērnus, apgalvojot: «Tagad mēs zinām labāk, kas jādara, tāpēc uzņemsimies atbildību!» Taču tā viņi saviem bērniem laupa iespēju kļūt par tādiem vecākiem, kādi viņi gribējuši būt.
Baušķeniecei Karinai Švabei dēliņš Arkādijs piedzima pavisam jaunai, tagad puisēnam ir pusotrs gads. Karina neslēpj, ka viņa par šo problēmu ir runājusi ar vecākiem. «Tiklīdz puika piedzima, vecāki mācīja, kā pret viņu izturēties, kā audzināt,» atceras Karina, piebilzdama, ka joprojām pašai ir grūti mammu un tēti saukt par vecvecākiem. Arī viņa saviem vecākiem piedzimusi agrā jaunībā. «Citiem liekas, ka Arkādijs ir manu vecāku bērns. Bieži vien mani un mammu sauc par māsām,» smaidot stāsta Karina.
Jauniete nekautrējas atzīt, ka nereti vecākiem lūgusi padomu, kā rīkoties: «Vasaras sākumā dēlu sakoda odi un viņam piepampa auss, biju apjukusi un nezināju, ko darīt. Jautāju mammai, viņa pastāstīja, kā šī problēma risināma.»
Stiprs kodols
Karina uzskata, ka viņas vecāku un Arkādija attiecības ir sirsnīgas un mīlestības piepildītas. «Es vecākiem varu pilnībā uzticēties, viņi ir nepārspējami bērnu pieskatīšanā un audzināšanā,» atzīst jaunā māte.
Mūsu vecvecāki piedzima citā laikā un ir ieguvuši pavisam atšķirīgu pieredzi, nereti atzīst jaunieši. Tomēr lielākoties abas paaudzes – jaunāko un vecāko – saista ļoti cieša saikne. Ģimenes kodols nav vienīgi mamma, tētis un bērns, īpaša vieta tajā ir omītei un opītim, kā nereti mīļi dēvē vecvecākus.
Stereotipi, ka vecmāmiņa parasti ir sirma kundze ar adīkli rokās, kura to tik vien dara kā skatās seriālus un moralizē, ir novecojuši. Gluži pretēji! Aizvien biežāk tieši vecvecāki mazbērnam iemāca braukt ar riteni un skrituļslidām, burtot ābeci un cept pankūkas. Vecvecāki, kuriem pēc vispārpieņemtām normām vajadzētu būt palīdzības saņēmējiem, ir tās sniedzēji.
Sarunas vieno
Lai gan varētu šķist, ka lielu lomu veiksmīgu attiecību veidošanā spēlē vecums, noteicošā tomēr ir veselība. Atraktīvi un dzīvespriecīgi vecvecāki kopīgu valodu atrod gan ar nesen dzimušu mazuli, gan trakulīgu jaunieti.
Aelita uzskata, ka galvenais priekšnoteikums, lai veidotos paaudžu saikne, ir mīlestības izrādīšana. Aelita jau vairākus gadus pirms gulētiešanas izpilda jauku rituālu – bērnu masāžu –, kas rada patīkamas sajūtas un spēcīgu fizisko saikni. Tie nav tikai monotoni pieskārieni, bet gan īpaša māksla, jo katrai kustībai seko skaņas efekts. Ar vecmāmiņas pirkstiem uz bērna muguras tiek «stādīta zālīte», «novākta raža», «piedzīvots spēcīgs lietus ar krusu». Bērnam šī nodarbe šķiet kā interesants un jautrs teātris.
Dažkārt vecvecāki nelāgi jūtas, kad mazbērni izvēlas profesiju. Modes blogeri, interneta vietņu dizaineri, dzīves «koučeri» – šādus vārdu savienojumus vairākums no viņiem dzird pirmo reizi. Jauki, ja vecvecāki šādās situācijās lūdz mazbērniem izskaidrot sacīto vārdu jēgu, šādas sarunas ļoti vieno. Autoritāras lomas izraudzīšanās un padomu bārstīšana attiecības neuzlabo.
Dažādas lomas
Ne vienmēr ir pareizi gaidīt vecvecāku izpratni par pasauli, kurā dzīvo mazbērni. Lieliskas paaudžu attiecības nav iedzimts dārgums, tas ir kopīga darba rezultāts.
Lai nerastos konfliktsituācijas, jau attiecību sākumā vajadzētu izlemt, cik daudz bērnu pieskatīšanā iesaistīt vecvecākus. Dažkārt jaunā māmiņa ir pārliecināta, ka pati vislabāk mazulim sniegs pirmās iemaņas un dzīves pieredzi. Citādāk parasti ir ģimenēs, kurās abi vecāki strādā, tad vecvecāki ir gluži kā ģimenes kopā būšanas garants.
Kāda māmiņa, kura vēlējās palikt anonīma, sacīja: «Vecākajai paaudzei jāsaprot, ka katram ir savs uzdevums. Vecmāmiņai un vectētiņam nevajadzētu atkal uzņemties vecāku lomu, svarīgāk ir kļūt par labiem vecvecākiem.»
Laimīgas vecumdienas
Lielbritānijas interneta vietnē telegraph.co.uk šogad publicēts Nodarbinātības un pensiju departamenta speciālistu pētījums, kurā aptaujāti vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju. Briti aprēķinājuši, ka vecumdienas iestājas 59 gados, divos mēnešos un deviņās nedēļās. Šajā dzīves posmā daudziem svarīgs jautājums ir, kā pavadīt vecumdienas. Labi pārtikušu nāciju iedzīvotāji vecumdienās apceļo pasauli, pievēršas kādam jaunam hobijam vai gluži vienkārši bauda dzīvi.
Vērojot baušķeniekus, šķiet, ka viņiem primārās ir ģimeniskās un emocionālās vērtības. Pēcpusdienu pavadīšana kopā ar bērniem ir ļoti patīkama nodarbe, kas nedod vaļu pesimismam.
