Ar stāstiem par to, kā tāds un šitāds varasvīrs visus vazā aiz deguna un apzog valsti, domāju, ir iepazinies ikviens no mums. Nepārstāvu tiesībsargājošās institūcijas un tādēļ nemācēšu spriest par reālo situāciju ar «kampējiem», lai gan netrūkst tādu, kas uzskata, ka «Bauskas Dzīves» tiešais pienākums ir cīņa ar šādiem cilvēkiem.
Kaut kā dīvaini iznāk – sabiedrība no vienas puses nosoda oligarhus, bet tajā pašā laikā pārņem visus sliktos netikumus un veicina «melno ekonomiku».
Lielisks piemērs ir pašreizējā situācija ar sabiedrisko transportu. Sūdzības no mūsu lasītājiem par mazajiem un neērtajiem «Sabiedriskā autobusa» transporta līdzekļiem, nenotikušajiem reisiem uzklausām vai katru dienu. Pēdējā laikā ir sūdzības arī par to, ka šoferi nedod biļetes. Esam vairākkārt cilvēkus mudinājuši vērsties Autotransporta direkcijā, ko daži arī izdarījuši. Man prieks par jums. Taču nesaprotu tos, kas šīs biļetes no autobusa šoferīša nepieprasa. Kādi tam ir iemesli? Dzirdēts, ka šādi var ietaupīt 15 santīmu, bet citi to dara aiz laba prāta – lai jau šoferītim vairāk tiek… Īstermiņā izdevīgi, bet ilgtermiņā tas uzņēmumam, lai kurš tas arī būtu – «Sabiedriskais autobuss» vai «Aips» –, rada zaudējumus, kas ietekmē valsts kopējo ekonomiku. Nemaz nerunāšu par «dušmaņiem», lai arī katrs par saviem ienākumiem cīnās, kā var.
Bet uz jaunākiem un labākiem autobusiem mēs nevaram cerēt, ja paši darām visu, lai kavētu attīstību. Vai tiešām vieglāk ir kaut ko «nolaist uz grunti» un gaidīt, ka vietā velns zin’ no kurienes parādīsies ideāls pakalpojuma nodrošinātājs vai bagāts investors, kurš ir gatavs «izglābt mironi» un pacelt to līdz nezināmiem augstumiem? Ja tā domājam, tad man Latvijas iedzīvotājiem ir sliktas ziņas.
