Medību noteikumu atļautajā laikā – augusta otrajā sestdienā pulksten 16 – tika atklāta pīļu šaušanas sezona.
Mūspuses mednieku kolektīvu aptaujātie vīri atzina, ka liels bijis atkalredzēšanās prieks, jo līdz šim notikušas individuālās medības uz gaidi.
Galvenais – azarts
Bauskas apkārtnē mednieku iecienītākās pīļu vietas ir Ozolaines dīķis, Mūsa, Mēmele un Lielupe. Taču tās nav vienīgās ūdenstilpes. Vīri pamanās izbrist arī daudzas mazas tērcītes, ko paši dēvē par «plančkām», un grāvmalas, kas pīlēm ir lieliskas slēptuves.
Sezonas atklāšanas dienā apmākušās debesis labvēlīgus apstākļus šāvējiem nesolīja. Pulksten četros lietus tikai nedaudz rasināja, vēlāk ūdens gāzās aumaļām, un putnu šaušana bija apgrūtināta. Mednieku kolektīva «Codes bebri» vadītājs Jānis Barans stāsta, ka Mūsā mītošās pīles medījuši pieci vīri, sestdienas guvums bijis vien trīs pēkšķinātājas.
Mednieks atzīst – tīkamākas esot tās reizes, kad šauj un krīt, bet sestdien viss iegrozījies pēc cita scenārija. Nopūdelēt iznācis ne vienu reizi vien, taču šīs nu esot tās medības, kurās var šaut, cik tīk – neviens kolēģis nevīpsnās un nenosodīs, ka nošāvi garām.
Ūdensputnu medību sezonas atklāšanu Jānis vērtē kā izdevušos. «Ne jau medījuma daudzums ir tas rādītājs, kāpēc vīri dodas medībās. Es to sauktu par dabisko instinktu apliecināt sevi, ka kaut ko spēj, vari būt gudrāks un izmanīgāks par dzīvnieku. Tas ir azarts,» savas emocijas pauda J. Barans. Arī par gaļas trūkumu neesot bijis jāsūdzas, jo tā vīriem bijusi līdzi. Upes malā tika cepts gards šašliks, un aizrautīgu mednieku stāstu gaisotnē aizvadīta pirmā pīļu medību sezonas diena.
Paliek bez savas vietas
Bez savas pīļu medību vietas palikuši Iecavas mednieku kluba «Zirnieki» dalībnieki. Līdz šim vīri ūdenputnus šāvuši Misas kūdras purvā, kas ietilpis «Zirnieku» medījamā platībā. Intensīvi iegūstot kūdru, purvs nosusināts, un ne piles ūdens nav palicis, lai te būtu labvēlīgi apstākļi ūdensputniem, stāsta «Zirnieku» vadītājs Ēriks Upelnieks.
Viņš atminas, ka šeit iegriezušās ziemeļu reģiona meža pīles, rudenī purvā šautas prāvas zosis. Šajā sezonā «Zirnieku» vīri kopā nepulcējās, bet katrs individuāli vai pa vairākiem kopā devušies medīt uz citām vietām. Pats Ēriks sestdien bijis Sunākstē, kādā privātā dīķī nošāvis četras pīles. «Laikapstākļi bija ļoti slikti – ducināja pērkons, un lietus stāvus gāzās no debesīm. Vajadzēja papūlēties, lai trāpītu mērķī, bet ne jau tas putns ir galvenais. Svarīga ir laba kompānija un lieliski pavadīts laiks,» pārdomās dalās Iecavas mednieks.
Ē. Upelnieks atklāj, ka pīles gatavošanu atstāj saimnieces ziņā. Protams, tā esot gana ķēpīga lieta, un visbiežāk pēkšķinātāja tiekot riktēta cepetim. Visgardākie – maigākie un mīkstākie – kumosi ir jaunām un vidēji vecām pīlēm. Vecāki ūdensputni ir sīksti, un bauda garšas kārpiņām ir krietni mazāka.
Īpaši noteikumi dabas liegumos
Šogad pīļu medību sezonas atklāšana mūspusē pagājusi mierīgi, atklāja Valsts meža dienesta (VMD) Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos Māris Vaitekūns. Ne policija, ne VMD, kas ik gadu cītīgi seko sezonas atklāšanai, pagaidām nevienu pārkāpumu nav konstatējusi.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka visbiežāk mednieki grēko ar dokumentiem un alkoholu. Tam tiek sekots īpaši uzmanīgi, jo iereibis mednieks ir bīstams. Ja gadās kaut ko tādu atklāt, pārkāpējs tiek sodīts, viņam atsavina ieroci. Ja šādu brašuli aiztur automašīnā, kurā ir šaujamais, tad ir dubults sods – tiek atņemtas autovadītāja tiesības un ierocis.
Inspektori uzmana, lai dabas lieguma teritorijās netiktu lietota svina munīcija. Mūspusē tas aizliegts Bauskas dabas parka teritorijā. «Tā ir starptautiska prasība, kas saistīta ar to, ka pīļu medībās izšauj visvairāk skrošu. Tās nogulsnējas ūdenskrātuvju dibenā, un putni, meklējot barību, skrotis norij un saindējas, cieš arī vide,» skaidro M. Vaitekūns.
Ierīko mākslīgās ligzdas
Ūdensputnu medības nenozīmē to, ka var šaut visus lidoņus pēc kārtas. Ir izveidots saraksts, pret ko ieroci nedrīkst pacelt. Ja kāds tomēr nošauj saudzējamo sugu un inspektors pieķer pārkāpēju, jāmaksā sods. Taču, kā atklāja M. Vaitekūns, mūspusē par šādu nodarījumu vēl neviens nav sodīts. «Vīri tomēr ir apzinīgi un šauj atļautās sugas,» pārliecināts VMD pārstāvis.
Viņš atklāj arī šo medību popularitātes galvenos trumpjus – nav teritoriālā un nav medījumu ierobežojuma. Kādreizējais noteikums, ka drīkst šaut ne vairāk kā piecas pīles, ir atcelts, jo grūti bijis šādu pārkāpumu konstatēt. Tagad var šaut, cik grib, kaut vai visu baru. Protams, vīri tā nerīkojas, jo spēkā ir mednieku ētika. Parasti ar pāris pīlēm šāvējam ir gana.
Ūdensputnu skaits sarūk ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, tas gan lielākoties saistīts ar ligzdošanas vietu samazināšanos. M. Vaitekūns gan domā, ka visvairāk pīļu populāciju mūspusē ietekmē ūdens līmeņa svārstības. «Pīles ligzdo uz sauszemes. Ja upēs ūdens strauji ceļas, olas tiek aizskalotas un perējums aiziet bojā. Izteikti tas bija vērojams pērn, šogad situācija ir labāka,» vērtē M. Vaitekūns. Arī mednieku kolektīvi izrāda interesi par populācijas saglabāšanu. M. Vaitekūns min Dobeles mednieku kolektīva piemēru – vīri ūdenskrātuvēs aktīvi ierīko mākslīgās ligzdas, lai nodrošinātu ūdensputnu populācijas pastāvēšanu.
UZZIŅAI
Atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113 «Medību noteikumi», ūdensputnu medību sezona ilgst no augusta otrās sestdienas plkst. 16 līdz 30. novembrim. No 10. augusta līdz 15. septembrim medīt atļauts trešdienās, sestdienās un svētdienās, savukārt no
15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu.
Šajā laikā drīkst medīt laučus, krīkļus, pelēkās pīles, platknābjus, meža pīles, prīkšķes, baltvēderes, garkakļus, brūnkakļus, cekulpīles, ķerras, tumšās pīles, kākauļus un gaigalas.
Dodoties uz medību vietu, obligāti jābūt līdzi dokumentācijai – medību apliecībai, šaujamieroča glabāšanas atļaujai un sezonas
kartei. Kategoriski aizliegts medībās atrasties alkoholisko dzērienu un citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī reibumā pārvadāt šaujamieročus.
