Cīņa valdībā par obligātās iepirkuma komponentes iespaidu uz elektrības cenu pašlaik beigusies ar ideju par subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu. Bauskā šis nodoklis varētu palielināt siltuma maksājumus par desmit procentiem.
Valdība 13. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai». Tas nozīmē, ka valdība pauda atbalstu elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveidei un subsidētās enerģijas nodoklim. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
Būs elektrības fonds
Lai izveidotu mehānismu, kā kompensēt starpību starp obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reālo un 2013. gada līmeni, EM plāno veidot atsevišķu fondu – elektrības lietotāju atbalsta fondu (ELAF), kurā nonāktu gan elektroenerģijas lietotāju OIK maksājumi, gan pārskaitījums no budžeta. No 2014. gada 1. aprīļa līdz 2016. gadam nepieciešamie papildu līdzekļi ir 93,4 miljoni latu.
Lai finansiāli nodrošinātu ELAF darbību, paredzēts ieviest subsidētās enerģijas nodokli (SEN). Tiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais kopējais atbalsts par subsidētas elektroenerģijas ražošanu tiks aplikts ar SEN 15 procentu apmērā. Tiem, kas elektroenerģijas ražošanai izvēlas atjaunojamos energoresurus, atbalsts tiek aplikts ar SEN desmit procentu apmērā. Koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN piecu procentu apmērā. No 2014. līdz 2016. gadam SEN iemaksas budžetā būs 77,7 miljoni latu.
Iecavā neuztraucas
«Biju valdības sēdē, kad tika apspriests Ekonomikas ministrijas ziņojums. Valdības pārstāvji saprata, ka ar SEN ieviešanu siltuma cena pieaugs. Salīdzinot ar pirmajām versijām, kur tika spriests par SEN 14 procentu apmērā, pašreizējais variants ar pieciem procentiem ir pieņemamāks. Siltuma tarifs 2014. gadā varētu pieaugt aptuveni par desmit procentiem. Pirmajā variantā pieaugums varēja būt 26 procenti,» stāsta SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis.
Viņš atzina, ka pirmie valdības apspriestie piedāvājumi saistībā ar OIK samazināšanu solījuši dramatisku siltuma maksas pieaugumu – pat līdz 50 procentiem. Pašreizējais variants ir daudz labāks.
Par iespējamajām pārmaiņām pašlaik neuztraucas SIA «Iecavas siltums» valdes loceklis Juris Drizļionoks: «Mums līgums ar biomasas koģenerācijas staciju noslēgts uz pieciem gadiem. Vēl vismaz trīs gadus siltums tiks piegādāts pēc līgumā paredzētā tarifa.»
Neizdevīgākais variants
Atbalsts elektrības ražotājiem nav mazinājies. Vienīgā atšķirība – OIK daļa elektroenerģijas tarifā to kompensēs tikai daļēji. Iegūt līdzekļus nepieciešamajai starpībai cer divos veidos – ar SEN un atbalstu no budžeta. Pēdējais nozīmēs, ka maksāsim tāpat ar nodokļiem. SEN gadījumā tas nozīmē, ka elektrības tarifs būs zemāks, bet to nodrošinās ar papildu nodokli, kuru uzņēmumiem nāksies segt ar lielāku siltuma cenu. Nauda kustēsies šurpu, turpu, atpakaļ, bet kopējā maksājumu summa diez vai mainīsies.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) informēja, ka EM ir saņēmusi vēl trīs alternatīvus ierosinājumus elektroenerģijas tirgus sakārtošanai, kurus ignorējusi, tādējādi liekot domāt par atklātu a/s «Latvenergo» interešu lobēšanu. Pēc LAEF amatpersonu domām, SEN projekts ir visneizdevīgākais, pavirši sagatavots un balstīts uz nepārliecinošiem argumentiem, kuri nav pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem. Turklāt tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktiem. Tā liecina informācija mājaslapā atjaunojam.lv.
«SEN sola situācijas risinājumus līdz 2017. gadam. Nav nekādas skaidrības, kas notiks pēc tam,» uz idejas realizācijas īso mūžu norāda I. Rūsis.
