Bauskas Valsts ģimnāzijā 30. septembrī notika zinātņu ietilpīgās ražošanas simulācijas spēle 10. – 12. klašu skolēniem «Fabrikants». To klātienē vēroja Zviedrijas pilsētas Hedemoras pedagogi, kas šonedēļ ieradušies Bauskā.
«Fabrikants» ir reālā laikā notiekoša ražošanas – zinātnes – biznesa simulācija, kas apvieno ķīmijas, fizikas, matemātikas un ekonomikas prasmes, kā arī trenē sapratnes spējas un darbu komandā. Spēles dalībnieki iejūtas ražotāju lomā un piedalās ziepju, zāļu, ģipškartona bloku jeb reģipša ražošanā.
Pietuvināti realitātei
«Skolēni komandās ir sajaukti no dažādām klasēm. Ir interesanti vērot, kā notiek sadarbība viņu vidū,» teic Maruta Lagzdiņa, Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) direktora vietniece, kas vēro spēli no malas. Tikmēr mācību iestādes zālē notiekošais atgādina nelielu haosu – uz galdiņiem kaut kas vārās, kaut ko mēģina pirkt, pārdot, pa zāli visu produkciju pārvadā ar nelielām spēļu mašīnām. «Atceries, ka prece nelido. Gaidām mašīnu,» tā ar spēles vadītāju un tirgotāja lomas izpildītāju ķīmiķi Mihailu Haļitovu ar replikām apmainās komandas biedri.
«Mans uzdevums – kontrolēt, lai ražošanas process notiek atbilstīgi prasībām. Ir divi tirgotāji un viens pircējs, kas pērk preci atkarībā no tās kvalitātes. Gadās arī tā, ka pēc spēles atnāk un saka: «Par ražotāju neiešu strādāt. Tas nav man.» Tomēr lielākajai daļai skolēnu spēle ļoti patīk. Tā ļauj pašam izjust, kā notiek darbs uzņēmumā, jo viss ir pietuvināts realitātei,» tā M. Haļitovs.
Strādā direktors
Zālē notiek īsta drāma – neveiksme ražošanā, un dūmi veļas pa telpu. Apkārt esošie kliedz: «Smird pēc bankrota!» Komandā «Edgars & Co» notiek aktīvas diskusijas, no kurām vienības vadītājs Edgars Kārkliņš turas pa gabalu. It kā bija iegūta jaudīgāka iekārta – elektriskā plītiņa, bet neveiksmes un neprecīzas darbības dēļ sabojāta produkcija un plītiņa atņemta. Zane Sporāne izmisumā: «Mums vairs nav, ko vārīt!» Loģistikas un iepirkumu direktors Emīls Starodubcevs skaļi komandē: «Re, kur ir! Zane, tev jāvāra! Nebaidies, ieber to!» Z. Sporāne pretojas: «Līgumā tas nav paredzēts. Es labāk cementu maisīšu!»
Uz vispārējā nepārtrauktās kustības fona ir maza miera saliņa – komanda «Ekokvalitī» klusi un mierīgi rēķina, kā savu biznesu attīstīs, kamēr pati direktore Sintija Andersone vāra ziepes. «Jāstrādā arī direktoram. Pašlaik svarīgākais – notiek reģipša ražošanas plānošana. Jāizrēķina viss precīzi – tas mums ir jauns produkts, par kuru vēl neko nezinām,» nepārtraucot maisīt trauku ar topošajām ziepēm, stāsta S. Andersone.
Zviedrijā tādas spēles nav
Saražotā produkcija nonāca pie pircēja. Izrādījās, ka nepietiek tikai saražot – vajag arī kvalitatīvi noformēt un sagatavot. Daļa reģipša bija skaisti un labi iepakota, bet daļa derot tikai suņu būdām. Ziepju noformējums lielākoties bija vienāds – dažāda veida kubiņi, bet zāļu – pulvervei da izstrādājuma – gadījumā galvenā atšķirība bija iepakojumā. Par viskvalitatīvāko atzina nevis lielās pakas vai kastītes, bet gan mazus konvertveida iepakojumus.
Simulācijas spēli no malas uzmanīgi un ieinteresēti vēroja zviedru
pedagogi, kuri uzdeva arī jautājumus. «Esam bijuši Norvēģijā uz līdzīgu
spēli. Zviedrijā skolēni dibina mācību firmas, kur strādā ar reālu
naudu. Bet kaut ko tādu redzam pirmo reizi,» atzina Dāns Englunds un
Jūakims Dānielsons.
«Zviedru kolēģi šoreiz redzēja, kas sagatavots pie mums. Kad pavasarī mūsu bērni aizbrauks uz Hedemoru, redzēs, ko tur parādīs zviedru kolēģi,» tā BVĢ direktora vietniece metodiskajā darbā Malda Ignatjeva.
