Bijušais policists – pirmais no «Saskaņas centra» (SC) Iecavas domē ievēlētais deputāts Sergejs Pašukovs – saglabājis stingro skolota tiesībsarga stāju un kaļ plānus pārmaiņām ne tikai Iecavas novadā, bet arī valstī. Sergejs latviski runā ar akcentu, taču brīvi un izteiksmīgi, aizrāvies netaupot arī latviski ekspresīvo «johaidī!».
Uz «Bauskas Dzīves» priekšvēlēšanu jautājumiem jūs no visu sarakstu līderiem atbildējāt pirmais viskonkrētāk un lietišķāk.
– Ja atnācu politikā, kaut kas ir jāsaprot un jāzina. SC nodaļa tagad darbojas Iecavā, ceru, ka oktobrī tādu izveidosim Bauskā. Nevar tikai viena divas partijas valdīt novadā. Te līdz šim tā bijis, bet kaut kas jāmaina.
Esat pirmais SC deputāts Iecavā. Iepriekš bija saraksti, kāpēc citi netika domē?
– Tas atkarīgs no cilvēkiem. Es esmu dzimis Rundāles novadā, pirmās četras klases pabeidzu Pilsrundāles pamatskolā, kas bija pilī. Ložņājām ar puikām pa pagrabiem, meklējām zeltu un spokus (smejas). Ilgi strādāju Bauskā, Iecavā dzīvoju 30 gadus. Zināmai daļai cilvēku Iecavā esmu savējais, bet man lielu cerību te nebija dabūt vairāk balsu, jo vairāk mani pazīst Bauskā.
Mēs faktiski startējām tukšā vietā, tāpēc tas, ko ieguvām, ir daudz. Tagad varu atklāt – man piedāvāja kandidēt no divām partijām. No [Valda] Zatlera Reformu partijas aicinājuma atteicos, jo jau toreiz nodomāju – viņi tālāk netiks. Otrais bija SC, kur ir mani paziņas – kolēģi. Man bija mēnesis līdz saraksta iesniegšanai, kad nodibinājām nodaļu. SC biedrs esmu kopš šī gada aprīļa.
Vai panākumu Iecavā veicināja SC popularitāte Rīgā?
– Tas varbūt ir procentos desmit. Iecavnieki vērtē, kurš konkrēti te ir sarakstos, un tikai pazīstami cilvēki tiek atzīmēti. Nenoliedzu Nila Ušakova panākumus Rīgā, bet es savus piecus saraksta kandidātus savācu vienā mirklī. Divi mazie uzņēmēji, divi bijušie policisti, kas Iecavas nodaļā bija vadītāji, vietējiem cilvēkiem ir zināmi. Ja vēlēšanas būtu rudenī, es būtu vēl piecus cilvēkus iesaistījis un tās 20 balsis, kā pietrūka līdz otram mandātam, būtu ieguvis.
Kārtīgas kampaņas Iecavā faktiski nebija nevienam, valdošais saraksts paļāvās uz pašvaldības izdevumu, pārējie par maz strādāja ar elektorātu. Es tikai sāku un vēl neesmu politiķis, bet mācos. Bija saraksti, kur kandidāti nav pazīstami vēlētājiem, pirms vēlēšanām nekādas tikšanās ar cilvēkiem nenotika. Kā lai viņi iepazīst kandidātus?
Kādi ir jūsu mērķi politikā?
– Man jāsaprot, kas ir pašvaldība, kas ir deputāta darbs, ko varu šajā amatā. Pagaidām neko nespēju tur izdarīt, bet man jāpaskatās, ko lemj, kā lemj, uz vienu pusi, uz otru. Man ir savs viedoklis. Ja es tiešām neatbalstu kādu lēmumu, es nebalsošu tā, kā citi – pēc komandas paceļ rociņas. Mani nevar pierunāt, neviens arī nav mēģinājis. Kopš 1991. gada, kad sabruka PSRS, vadīju Bauskas kriminālpoliciju. Uz maniem pleciem bija daudz. Ja man ir konkrēta pozīcija, es iešu un to aizstāvēšu.
Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina Iecavā?
– Lai kaut ko izdarītu, jābūt komandai. Nedomāju, ka vajag astoņus cilvēkus tikai no SC, mēs varam iet kopā ar kādu citu partiju vienā sarakstā. Taču pārmaiņas vajag. Nevar viens cilvēks 20 gadus sēdēt vienā un tajā pašā amatā un virzīt tikai savu politiku. Es pats atceros – kad biju priekšnieks, ļoti noguru no vadītāja darba. To ilgi nevar darīt labi, zūd idejas, iestājas pagurums. Jādod vieta jauniem cilvēkiem, citam skatījumam.
Tomēr šīs nedēļas galvenā ziņa ir Iecavas novada uzvara Eiropas gada pašvaldības konkursā. Tātad te viss ir kārtībā…
– Jā, es saprotu. Taču nav daudz cilvēku, kuri vēlēšanās gāja balsot. Ceturtā daļa – tas nav nekas! Nevienās vēlēšanās Iecavas novadā tik zema aktivitāte nav bijusi. Par valdošo sarakstu nobalsoja tikai 1600 cilvēku, nepilna piektā daļa. Pārējiem ir apātija, citi aizbraukuši. Vairāki teica – es jau zinu, kas uzvarēs. Tagad vēl vienu sasaukumu pārmaiņu nebūs. Man ir cerības, ka nākamajā reizē četras deputātu vietas SC varētu dabūt.
Vai jūsu mērķis ir vadīt Iecavas domi?
– Nē, man pašam pašlaik nav tāda mērķa. Ar laiku kādu citu virzīt – to varētu. Es tagad gribu lemt jautājumus, lai Iecavā būtu labāk un skaistāk. Mūsu programmā tas skaidri un gaiši uzrakstīts, ko vēlamies panākt, un tas ir izdarāms.
Ko nozīmē jūsu statuss – izdienas pensionārs?
– Sasniedzot 50 gadus ar pietiekamu stāžu, kā policists varēju iet pensijā. Man bija izdiena 30 gadi, nogurums bija tikai viens apsvērums. Vadīt policiju – tas ir grūts darbs. Kad redzi, ka aiziet labākie cilvēki, ir vēl grūtāk. Divos gados aizgāja pensijā, dabūja citu darbu vai aizbrauca uz ārzemēm 70 cilvēki no vienības, kurā ir 120 darbinieki… Tas ir grūti saprotams cilvēkam no malas, bet tiem, kuri palika, tagad ir divtik grūti. Jaunie kolēģi atnākuši bez policijas izglītības. Agrāk bija Policijas akadēmija ar divu līmeņu izglītību. Tagad tā likvidēta. Nāk pavārs ar augstāko izglītību, šuvēja ar augstāko izglītību – ko viņi var darīt policijā? Tagad policijā pārsvarā iet skuķi. Bauskā 300 latus uz rokas nekur īpaši nesaņemsi. Puisim 300 lati ir par maz, bet meitenei – ja ir blakus labs puisis – tas der. Darba kvalitātes nav – cilvēki izbrauc uz notikuma vietu, fiksē notikumu, bet izmeklēšanai vajag vairāk prāta un pieredzes. Iesniegumus pieņem, bet atklāt noziegumu – tā ir cita lieta.
Ko jūs jūtat, ja kāds nopeļ policistus, ka tie ir korumpēti vai slinki?
– Par ko Bauskā policistam dot kukuli? Uz ceļiem varbūt dod piecus, desmit latus, bet parastam iecirkņa operatīvajam darbiniekam nav, par ko dot kukuli. Viņam ir ikdienas rutīna – krimināllietas, izmeklēšana. Varbūt ir tādi, kas spēj pieņemt kukuli, taču domāju, ka tos agri vai vēlu pieķer. Manā laikā neviena Bauskā nebija tāda.
Kas jādara, lai situāciju policijā uzlabotu?
– Vispirms jāpalielina alga. Tad zēni, kuri aizgāja prom, varbūt atgriezīsies. Viņiem taču ir izglītība. Nāks jauni kadri, zinās, ka te var labāk nopelnīt. Vajag apmācību strādājošajiem policistiem. Savulaik pats daudz mācījos – 1990. gadā Krievijā, pēc tam Zviedrijā, Vācijā, Lietuvā, kur rīkoja amerikāņu kursus, Igaunijā. «Krievu laikā» bija Milicijas skola. Kad atjaunoja neatkarību, pabeidzu Policijas akadēmiju. Katrs mācījās pa savu līniju – narkotikas, smagie noziegumi. Tagad mani bijušie kolēģi, kas vēl strādā, gaida vajadzīgos gadus, lai aizietu izdienas pensijā. To rada kopumā nenormālā ekonomiskā situācija valstī. Tas, ka televīzijā stāsta, ka viss ir kārtībā, liek smieties. Grūti ir veciem cilvēkiem, grūti ģimenēm, kam ir kredīti un bērni. Cilvēki meklē darbu Rīgā, jo Iecavā var strādāt gandrīz tikai skolā vai poliklīnikā. Te mēs to mainīt nevaram, normāli lēmumi jāpieņem valdībai.
SC uzskata par prokrievisku partiju…
– Tā ir kļūda. Bauskā veidoja nodaļu – tur ir krievi, lietuvieši, ukraiņi, latvieši. Latvieši kā nācija vienkārši baidās, bet tagad jebkura partija, uzņemot jaunus biedrus, skatās, vai cilvēks ir domājošs, vai viņš var pildīt partijas programmu.
Ko domājat par krievu kā otro valsts valodu?
– Tās ir muļķības. Ja dzīvojam Latvijā, jābūt vienai valsts valodai – latviešu. Taču nevajag baidīties savā starpā runāt citā valodā. Mūsu jaunieši tagad zina četras piecas valodas. Kāda nozīme, kā mēs runāsim – krieviski, latviski, angliski? Galvenais, lai spējam sarunāties un saprasties.
Vai mums jābaidās no Krievijas pēc Žirinovska izteicieniem?
– Arī tās ir muļķības. Mums arī politikā ir klauni, dzeltenajā presē ir visādi izteicieni. Viņš bija «duraks» un paliks, Žirinovskis! Es viņu par cilvēku neuzskatu, nevar emocijas savaldīt! Krieviem nevajag Latviju, tā tik tāda izrunāšanās. Mēs esam divi miljoni visa tauta, tur viena pilsēta ir 20 miljoni. Mums jau tagad ir liels eksports uz Krieviju, vajag vēl vairāk, tāpēc jādzīvo draudzīgi.
Es padomju laikā dienēju pie Vladivostokas zemūdenē, biju vienīgais no Latvijas. Uz mani skatījās atvērtu muti – jūs tur «zapadā» (rietumos – red.) dzīvojat! Tajos gados jau bijām inteliģenti Krievijā, tagad tas pats – viņi brauc uz Jūrmalu, jo jūt, ka te ir Eiropa. Naidu ceļ politiķi, lai pievērstu uzmanību, bet parastie cilvēki savā starpā saprotas labi.
Kāda ir jūsu ikdiena?
– Man ir māja un dārzs, tur pietiek darba. Visu, ko sūta e-pastā kā deputātam, lasu, iedziļinos. Godīgi teik-
šu – es visu neizlasu. Nevaru pagūt. Ja sēdētu tikai pie pašvaldības dokumentiem, neko citu nepagūtu. Esmu daudz sācis lasīt. Grāmatas, žurnālus, presi. Man patīk sajust rokās papīru, pašķirstīt. Joprojām uzturu sevi formā, kā ierasts policijā. Katru dienu braucu ar velosipēdu, daudz staigāju. Kad strādāju, pie dibena bija mašīna, uzkāp otrajā stāvā un sēdi astoņas stundas. Tagad divos gados esmu nometis 20 kg, tikai ikdienā vairāk kustoties. Tagad sāku dzīvot.
Sergejs Pašukovs
Dzimis 1961. gadā Rundāles novadā.
1978. gadā absolvējis Bauskas 2. vidusskolu.
Padomju armijā dienējis trīs gadus un divus mēnešus.
1984. gadā pabeidzis Milicijas skolu.
Strādājis Bauskas milicijā par iecirkņa inspektoru, Iecavā par kriminālpolicijas inspektoru.
1990. gadā kļuvis par vecāko kriminālpolicijas inspektoru Bauskas rajonā.
1992. gadā ieguvis augstāko juridisko izglītību Policijas akadēmijā.
Kopš 1990. gada bijis rajona kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks un pēc tam priekšnieks līdz 2009. gadam. Tad vadījis Bauskas rajona Policijas pārvaldi.
2011. gadā aizgājis izdienas pensijā.
Ģimene – sieva un divi pieauguši bērni.
