Šodien, 9. oktobrī, ir Pasaules pasta diena, taču svētkus mūspusē nesvin, jo esot jāgādā par labu servisu – jāapkalpo klienti.
«Bauskas Dzīve» pastnieku darbu izzināt un atklāt centās sarunā ar baušķenieci Elitu Eriņu, kura veic nepilnas slodzes darbu Bauskas pasta centrā.
Par Elitu labus vārdus laikrakstam teikuši klienti. Bauskas novada Īslīces pagasta «Lauktehnikā» dzīvojošā Vineta stāsta, ka pastnieces atvaļinājuma laiku uzreiz pamanījusi – aizvietotājiem nav bijis raksturīgs Elitas Eriņas īpaši uzmanīgais un precīzais darba stils.
Kājas, rokas un prāts
Elita Eriņa par pastnieci sāka strādāt 2002. gadā Rundāles novada Saulainē, apvienojot šo pienākumu ar citiem. Kad pasta nodaļa likvidēta, Elita sākusi strādāt Bauskā. «Nu jau gandrīz septiņus gadus uz darbu eju piecas minūtes,» priecājas Elita. Nav bijis viegli pierast pie slodzes, izvēlēties piemērotāko taktiku, vajadzējis iepazīt teritoriju un iedraudzēties ar iedzīvotājiem. Pēc kāda laika Elitai piešķirts «desu vāģis» un nācies strādāt ne tikai ar rokām un kājām, bet arī ar prātu.
Visgrūtāk esot ziemā, kad «debesis iet kopā ar zemi», ceļi aizputināti un salst rokas. «Mašīna no kupenas ir vilkta pat ar diviem traktoriem,» atceras pastniece. Elita nepiekrīt, ka pastnieku lielākie ienaidnieki ir suņi: «Jā, ir gadījies, ka ieķer kājā, taču esmu iemācījusies ar tiem satikt pa labam.»
Rīta steiga
Lai gan pastnieka darbs daudziem šķiet vienmuļš, vienādu darbdienu neesot. Elita stāsta: «Ja no rīta pie pasta piebrauc tik ļoti pārpildīta mašīna, ka durvis neturas ciet, ir skaidrs – būs daudz darba. Pīppauzēm un kafijas baudīšanai neatliek laika, neizdodas pat ar kolēģiem aprunāties. Līdzpaņemtās sviestmaizes nereti nākas apēst, ar vienu roku stūrējot mašīnu.»
Un tomēr, liekot roku uz sirds, Elita saka: «Saulainu dienu ir krietni vairāk. Darbs ar cilvēkiem sniedz enerģiju, daudzu pensionāru optimisms ir apbrīnojams. Pēc darba cēliena ne ar vienu negribas strīdēties.» Elita ar pārliecību teic, ka «nekad nepaietu garām nevienam, kas viņu uzrunā». Bieži nākoties dzirdēt labus vārdus: «Cik jūs, pastniecīt, vienmēr precīza!», taču Elita uzsver, ka tas bieži vien nav atkarīgs tikai no viņas. Liela nozīme esot tam, cikos atved pastu šķirošanai.
Pastniece ar personisko automobili apbraukā klientus no Ziedoņa ielas sākuma Bauskā līdz pat Rundāles pagasta robežai un Īslīces pagastā. Viņas pārziņā ir aptuveni 1000 pastkastīšu. Kolēģi un klienti Elitu allaž uzmundrinot, teikdami: «Pat nedomā par aiziešanu!» Pastniece nolēmusi, ka strādās tik ilgi, kamēr mašīna ripos: «Jaunu nu gan nepirkšu!»
