Pirmās Meža dienas Latvijā notika 1928. gada 12. maijā, kad tika ierīkots topošās Varakļānu pilsētas bulvāris. Kopš tās reizes Meža dienas notika katru gadu – aprīlī vai maijā. 1929. gadā Mežkopju savienības biedru pilnsapulce nolēma sarīkot 1930. gada pavasarī Meža dienas visā Latvijā. Lai vieglāk būtu koordinēt Meža dienu norisi, tika nodibināta Centrālā meža komiteja, kuras sastāvā bija dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Notika sadarbība ar presi, propagandējot Meža dienu idejas, publicējot Meža dienu komitejas programmu, informējot par dažādu pasākumu norises laiku un vietu.
Neviena «tuksnešaina» laukuma!
Pagastos un pilsētās tika izveidotas Meža dienu komisijas, kurās darbojās vietējie mežkopji, lauksaimnieki, pagasta un pilsētas valdes pārstāvji, skolotāji, agronomi, dārzkopji, aizsargi, skolu jaunatne, karaspēka daļas, dažādu biedrību pārstāvji u. c. Katrai mežniecībai bez maksas izsniedza mežeņus, stādus un sēklas.
Meža dienu uzdevums bija modināt plašākos tautas slāņos mežu taupīšanas, kopšanas un saudzēšanas apziņu, sekmēt privāto mežu atjaunošanu un apsaimniekošanu, pamudināt pilsoņus apstādīt kā savas mājas, tā arī dažādu valsts un komunāliestāžu un biedrību ēkas, baznīcas un kapsētas, brīvības cīnītāju pieminekļus un ceļus, izveidot alejas, ierīkot dārzus un parkus un vispārīgi izdaiļot mūsu lauku sētas un pilsētas.
Latvijas krāšņie meži pēc Pirmā pasaules kara bija stipri cietuši. Kara laikā tie tika izcirsti, un arī jaunsaimniecību celšanai tika patērēts ļoti daudz koku. Tajā laikā mežus izcirta, bet to vietā jaunus nedēstīja. Meža dienu uzdevums bija arī vairot mūsu mežu daudzumu un bagātību, vairot to, kas tūkstošiem gadu latvju zemei deva krāšņumu un bagātību.
Kārlis Ulmanis un viņa valdība jo īpaši par to domāja un strādāja, lai Latvijas meži vairotos, lai lapotie koki greznotu ikvienu mūsu māju un ceļu. Meža dienu augstākais mērķis – kaut Latvijā nebūtu nevienas neapmežotas vietas, kur mežiem izdevīga augšanas vieta! Kaut nebūtu neviena «tuksnešaina» laukuma, kur augļu dārziem vai krāšņuma stādiem ir vieta! Kaut Latvijas dabas krāšņums un mūsu valsts bagātība – meži – ik gadu vairotos! Visu pienākums bija par to rūpēties un sevišķi Meža dienās.
Apstāda ceļmalas
Meža dienu tradīcija ļoti aktīvi tika piekopta arī Bauskas apriņķī, jo īpaši 20. gs. 30. gadu otrajā pusē. Meža dienu aicinājums – «Vairosim un kopsim dabas zaļo krāšņumu!» – ar katru gadu atrada arvien vairāk un vairāk atsaucīgu siržu un roku. Meža dienas norisinājās, aptverot visu Bauskas apriņķi – Iecavā, Rundālē, Bārbelē, Jaunsaulē, Ceraukstē, Svitenē, Mežotnē u. c.
Pasākums notika ļoti plānveidīgi un organizēti – jau iepriekš Meža dienu komisijā Bauskas pilsētas un arī apriņķa vecākais sasauca nopietnu apspriedi, piedaloties 13. Bauskas aizsargu komandierim, Strādnieku arodbiedrības priekšniekam, skolu pārstāvjiem, Ugunsdzēsēju biedrības pārstāvim, pilsētas inženierim, Veco strēlnieku biedrības un citu organizāciju dalībniekiem.
Bauskas pilsēta un organizācijas 1936. gadā nolēma apstādīt Rīgas–Bauskas šosejas malas, dēstot treknākas zemes kokus – liepas, ozolus un pīlādžus. Bauskas pilsētas un tuvāko pagastu organizāciju darbinieki apstādīja šoseju 19,5 km garumā.
1937. gada 8. maijā pēc svinīga atklāšanas akta pilsētas pamatskolu audzēkņi sadēstīja kokus ap pamatskolu, bet ģimnāzisti devās uz Bauskas–Skaistkalnes ceļu, kur iestādīja vairākus simtus kociņu. Vācu pamatskolas audzēkņi apkopa Važītes kapus. Skolu bērni apkopa arī pilskalnā agrākos gados stādītos kociņus un košuma krūmus.
Slavēta mazpulku rosība
Noslēdzot pirmo Meža dienu Bauskā, Aizsargu namā virsmežzinis nolasīja referātu par mežu darbiem. Pēc tam sekoja kinoizrāde. Nākamajā dienā pie pilsētas valdes nama pulcējās ugunsdzēsēji, Strādnieku arodbiedrības biedri, vecie strēlnieki, aizsargi un citas organizācijas, lai turpinātu Meža dienu darbus.
Strādnieku arodbiedrība ar vecajiem strēlniekiem veica plašus zemes darbus jaunizveidotajā 15. maija parkā Ķirbaksalā, kuru pēc tam apdēstīja ar kociņiem. Arī turpmākos gadus tika rūpīgi strādāts Ķirbaksalā ierīkotā 15. maija parka labiekārtošanā, stādīja kociņus un iekārtoja celiņus. 1940. gadā tika iestādītas liepas Pilskalna ielā, apkopts un apstādīts Mūsas krasts, papildināti stādījumi 15. maija parkā.
Īpaši uzslavējama Bauskas apriņķa mazpulku rosība. Jelgavas novada mazpulku inspektors K. Pelēķis slavēja Bauskas puses mazpulkus. Pēc viņa vārdiem, mazpulki pievērsa lielu vērību dzimtās zemes izdaiļošanai. 1938. gada Meža dienās visa Bauskas apriņķa mazpulku dalībnieki iedēstījuši 5341 koku, 640 m garu akāciju un egļu dzīvžogu, divas Vienības birzes un apsēja vienu hektāru meža. Darba sekmēšanai vairāki mazpulki ierīkoja koku audzētavas. Zālītes pagasta (tagadējais Iecavas novads – red. piezīme) mazpulks pat uzcēla mazu siltumnīcu, kurā katrs dalībnieks mācījās audzēt stādus un siltuma augus. Daudzi mazpulka dalībnieki iedēstījuši piemiņas kokus savās saimniecībās par godu ģimenes notikumiem. Tāpat piemiņas koki tika stādīti pie skolām un sabiedriskām ēkām.
Tradīciju atjauno un popularizē
Padomju Latvijas laikā koku stādīšana notika pavasaru talkās un ne vairs Meža dienu tradīcijas sakarā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Meža dienu tradīcija tika atjaunota. Par Meža dienu atdzimšanu var uzskatīt 1995. gadu, kad Jūrmalas virsmežniecībā meža atjaunošanas darbos piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ķekavas skolēni.
2003. gadā tika atjaunota Latvijas brīvvalsts laikā sāktā Meža dienu tradīcija – Meža dienu pasākumos piedalījās valsts augstākās amatpersonas, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgā Meža dienu centrālajā pasākumā Doma laukumā uzrunāja meža nozares pārstāvjus un visus Latvijas iedzīvotājus. Turpmākajos gados Meža dienu rīkošanas tradīcijas nostiprinājās un guva arvien lielāku visas sabiedrības atbalstu. Vēlētos, lai šis raksts ir ierosme mums, visiem Bauskas un kaimiņu novados dzīvojošajiem, šo jauko tradīciju atdzīvināt un popularizēt arī mūsu pusē, kas vienlaikus ar kopīgu darbu un zaļās bagātības vairošanu saliedētu mūs arī kā novadniekus.
