Rundāles novada ceļi nav kapitāli rekonstruēti kopš Latvijas valsts atjaunošanas, vienīgi kritiskākās vietās šad tad uzbērta grants vai šķembas.
Vecajos Ulmaņlaikos lielākajām zemnieku saimniecībām no pašvaldības kā pienākums vai klaušas bija noteikts ceļa gabalu katru ziemu uzlabot ar granti no tuvākajām grants ieguves vietām. To bēra kaudzītēs ceļa malās. Pavasaros, kad ceļš apžuva, tās izlīdzināja ar lāpstu. Manam tēvam bija iedalīts nogabals starp Šābļu un Šķībo krogu. Vēl tagad saredzamas šo grants ieguvju vietas: Kāknēnu, Vīburu, Krūmmaļu un pašā Svitenes centrā. Varbūt vēl kur citur. Tā ir vēsture, kas neatkārtosies.
Pašlaik sliktākais ir ceļš, kas savieno Rundāles centru ar Sviteni caur Dzirnupi. Ap sešiem kilometriem garā ceļa rekonstrukcijai valsts finansējuma, visticamāk, nebūs tuvākos desmit gadus. Ceļam ir aptuveni pieci asi līkumi, kas kaut cik jāiztaisno, kur nu vēl juridiskie sarežģījumi, mainot zemes īpašumu robežas. Turklāt vietām ceļa segums ir zemāks par lauku tam blakus.
Mans redzējums – pievērsties ceļam, kas atzarojas no šosejas Bauska–Eleja pie Jāņukroga, 12 kilometru garumā šķērsojot Lietuvas robežu un turpinoties virzienā uz Žeimi. Šī četru piecu kilometru garā ceļa rekonstrukcijā līdz Baznīckroga krustojumam pilnīgi pamatoti varētu iesaistīties Aizsardzības ministrija. Šim ceļam kā divu Eiropas Savienības valstu savienojumam ir arī militāri stratēģiska nozīme, it īpaši pašlaik, kad NATO aizsardzības stiprināšanai paredz līdzekļus ceļu infrastruktūras uzlabošanai, arī ar asfalta klājumu. Iesaistoties Rundāles pagasta domei, šī iecere varētu īstenoties viena, triju gadu laikā. Iespējams pat asfaltēt trīs kilometrus garo ceļa posmu Baznīckrogs–Šķībais krogs, kas ir labā kvalitātē – augsts pacēlums, grunts pamatne, kas prasa pavisam niecīgus priekšdarbus asfaltēšanai. Ja to padarītu, tad Rundāle–Svitene savienojumā līdz Baznīckrogam būtu kārtībā līdz Latvijas simtgadei.
Piebildīšu, ka 1940. un 1944. gadā pa šo ceļu no Lietuvas Rundāles pusē ienāca karš.
