Saulaines profesionālās vidusskolas skolotājas Bauskas novada Īslīcē dzīvojošās Kristīnes Latves uzvārds skan mūsu zemei un valstij īpaši. Lai saglabātu šo tēva doto vērtību, pēc kāzām ar vīru Ikaru viņa palika savā uzvārdā.
Latvji Baltkrievijā
Kristīne atklāj, ka viņas ģimene ir valsts patrioti, hokeja spēļu laikā jo īpaši. Kaislīgā sporta veida dēļ viņai izdevās atjaunot kontaktus ar Latvju dzimtu, kuras saknes stiepjas Baltkrievijā.
Viņa zina stāstīt, ka Polijas pierobežā dzīvojuši četri brāļi Latvji. Viens no viņiem bija Kristīnes vectētiņa vectēvs. Vēlāk pēc teritoriālām reformām dzimtās mājas atradās Baltkrievijā. Brāļi izklīda uz Poliju, Daugavpili Latvijā, kur tagad dzīvo attāli Kristīnes radi, un Baltkrieviju, kur apmetās Kristīnes senči vairākās paaudzēs. Tēvs tikai pagājušajā gadsimtā nolēmis pārcelties uz Latviju. Kristīne un brāļi Mareks un Juris Latvji dzimuši un uzauguši Bauskas novada Codes pagastā.
Baltkrievijā palikuši daudz radu. Pērn pēc Latvijas un Baltkrievijas vienības spēles hokeja čempionātā Minskā, ko klātienē vēroja arī Ikars, kaimiņzemes radi nolēma uzmeklēt piederīgos Latvijā. Pēc 30 gadu klusēšanas sākuši sazināties, sūtot vēstules. Pērn Kristīne ar brāļiem uzņemta vectēva mājās Baltkrievijā, kas simboliski ļāva atgriezties pagātnē un izbaudīt padomju laika elpu. Tagad radinieki cenšas sazvanīties reizi mēnesī, jo apzinās, ka dzimta un ģimene ir vērtība.
Pirmā kūka – nebaudāma
Kristīne ir konditore un pavārmākslas zinības māca Rundāles novada Saulaines profesionālās vidusskolas audzēkņiem. Kad vajadzējis izvēlēties profesiju, viņa nospriedusi, ka dzīvi varētu saistīt ar pārtiku, tāpēc Rīgas 1. Pārtikas rūpniecības skolā izmācījusies par konfekšnieci, konditori un maiznieci.
Septiņi gadi aizvadīti uzņēmumā «Bauskas klēts». Reiz laikrakstā «Bauskas Dzīve» Kristīne izlasījusi, ka Saulaines profesionālajā vidusskolā nepieciešami jauni mācībspēki, un kopš tā laika viņa studentiem vada konditorejas prakses. «Prieks skatīties, kā 18 gadus veci jaunieši cep tortes,» atklāj īslīciete, piebilstot, ka arī viņas pirmā torte tapusi līdzīgā vecumā. Tā bijusi medus kūka, bet tik cieta, ka grūti nācies sagriezt. Ar to cienāti draugi, bet viņi neesot sūdzējušies par kvalitāti. Pēc žurnāla «Liesma» publicētajām receptēm tapuši cepumi, arī tie nav bijuši ēdami. «Daži piedzimst ar konditora talantu, citi to apgūst dzīves laikā. Es esmu otrais gadījums,» spriež Kristīne.
Laiks savējiem
Sevi viņa sauc par saldummīli, jo labprāt ēd un gatavo dažādus našķus. Tomēr esot klasisko lietu piekritēja, jo «papriekš jāizbauda pārbaudītas vērtības un tad jāķeras pie eksperimentiem». Mājās neviena jubileja nav iedomājama bez Kristīnes tortēm, dēla Edija dzimšanas dienā visi draugi tradicionāli gaida mammas ceptās picas un medus kūku. Kad Kristīne neesot bijusi mājās, tās pagatavojusi meita Anita, kura virtuvē mammai ir liela palīdze.
Gatavojoties valsts svētkiem, Kristīne savējos iepriecina ar sarkanbaltsarkanos toņos gatavotu biezpiena-zemeņu kūku, biezpiena cepumiem, kas pēc garšas atgādina kādreiz Bauskas kulinārijas veikalā Rātslaukumā nopērkamos. Galdā tiek likti arī smilšu cepumi, atbilstīgi pavasarīgajiem valsts svētkiem tie veidoti kā krāsaini taureņi un sirdis ar valsts karogu un uzrak-stiem «Latvija».
Konditore stāsta, ka svētki mājās nav iedomājami bez tradicionālajiem ēdieniem, piemēram, rasola. «Svētki ir laiks, kad visi sanāk kopā, pagatavo ko garšīgu un sēžas pie vakariņu galda. Šādās reizēs var labi aprunāties un uzzināt, kā citiem klājas,» uzskata Kristīne. Viņa piebilst, ka jebkuri svētki un brīvās dienas ģimenes lokā ir nenovērtējams ieguvums.
KRISTĪNES LATVES GARDUMI VALSTS SVĒTKU GALDAM
Tematiskie smilšu cepumi
Smilšu mīklai sakuļ divas olas, pievieno vienu glāzi cukura un maisa, kamēr rodas baltas putas. Izkausē 200 gramus sviesta un pagaida, lai tas padziest, kamēr masā var viegli ieslidināt pirkstu. Ja būs pārāk karsts, ola sarecēs. Pievieno sviestam trīs glāzes miltu un iejauc olu maisījumu. Visu maisa, līdz iegūst viendabīgu masu. Mīklu uz stundu noliek ledusskapī atdzišanai.
Pēc tam mīklu izveltnē plānā kārtā – puscentimetru līdz centimetru biezu. Ja vēlas rullēt uz galda, vispirms apkaisa to ar miltiem, lai mīkla nelīp pie virsmas. Vislabāk rullēt uz cepamā papīra. Cepumus izspiež dažādās formiņās, lieti noder piparkūku formiņas. 180 grādos cep cepeškrāsnī desmit līdz 15 minūtes, līdz cepumi kļūst zeltaini brūni.
Rotāšanai izmanto dekormasu jeb cukura mastiku, kas līdzinās krāsainam plastilīnam. Bauskas garšvielu veikalā «Gafū» to var iegādāties 12 dažādos toņos. To plānā kārtā izveltnē pūdercukurā un izspiež atbilstīgā formiņā. Lai krāsainais dekors pieliptu pie cepuma, tas jāpārsmērē ar olas baltumu.
Bērnības garšas cepumi
200 gramus margarīna saputo ar 100 gramiem cukura un pieciem gramiem kanēļa. Piesit vienu olu un turpina putot, līdz iegūst viendabīgu masu. Visam pievieno 100 gramus biezpiena un pēc vajadzības miltus. Mīklu samīca un uz vienu stundu ievieto ledusskapī.
Masu izveltnē, pārsmērē ar pusi olas, pārkaisa ar divām ēdamkarotēm cukura un divām tējkarotēm kanēļa. Masu sagriež nelielos taisnstūrīšos un liek cepeškrāsnī 220 grādu temperatūrā, līdz kļūst gaiši brūni.
Sarkanbaltsarkanā biezpiena-zemeņu kūka
Biskvīta pagatavošana. Saputo sešas olas ar sešām ēdamkarotēm cukura, līdz masa sabiezē. Pakāpeniski iecilā sešas ēdamkarotes miltu. Kūkas formu izklāj uz cepampapīra, iekšā lej sagatavoto mīklu un cep 200 grādos, līdz gatava. Iznāk trīs plāksnes.
Krēma pagatavošana. Saputo 400 gramus saldā krējuma ar 200 gramiem cukura un vienu tējkaroti vaniļas cukura. Masai pievieno 400 gramus biezpiena un puto, kamēr sasniedz viendabīgu masu.
Kūkas kārtošana. Biskvītu pārklāj ar ogām un iepriekš pagatavoto krēmu. Var izmantot saldētas zemenes. Darbību atkārto ar katru biskvīta kārtu, ko novieto citu virs citas. Pēdējo kārtu pārklāj ar ogām un pārlej ar želeju. Kūkai izmantota speciāla želejmasa, kas veidota no pektīnvielas – dabiskas vielas, kas atrodama dažādu augu, piemēram, jāņogu, sastāvā. No parastā želatīna kūkai var būt nevēlama piegarša.
Dekorē pēc izvēles un iespējām. Malas noklāj ar medus kūkas drupačām, virsmu rotā ar krēmu, centrā izvieto baltus ziedus, kas izveidoti no dekormasas. Lai puķītes būtu formīgas, pēc izgriešanas tās jāiemērc cukurtraukā ar ziedlapām uz augšu.
