Dzīvot ir vērtīgāk nekā tikai par dzīvi rakstīt – to sacījis angļu rakstnieks Somersets Moems. Te būs gan pašas izdzīvoti, gan citu atstāstīti atgadījumi.
Iemidzina modrību
Iepirkšanās Vācijas lielveikalos un izpārdošanas centros ir lieliska iespēja iegūt oriģinālas pasaulslavenu zīmolu mantas par neticami zemu cenu, tā sievietes aizrauj un ievelk azartā.
Pēc konferences brīvajā laikā abas ar kolēģi Hamburgā «paķemmējām» veikalus. Ar iepirkumu maisiņiem apkrāvušās, smukā skvēriņā apsēdāmies uz soliņa atpūsties pēc smagā darba. Atkritumu kastēs atstājām visu lieko – apavu kārbas, apģērbu pakaramos, jo koferī vietas ir tik, cik ir. Revīzijas gaitā draudzene atklāja, ka jaunnopirktā vējjaka ir, bet nav atrodama jaka, ar kuru viņa šurp braukusi. «Aizmirsu pielaikošanas kabīnē veikalā!» viņa iesaucās.
Devāmies atpakaļ uz bodi. Ieskatījāmies kabīnēs, iztaujājām pārdevējus – nekā… Labais un ne tik vecais apģērba gabals kolēģei bija zudis. Sapratām – pārlieks iepirkšanās azarts mēdz aptumšot prātu, un tas nav labi. Vēl viens secinājums – ļaudis Vācijā arī dažnedažādi, netrūkst svešas mantas tīkotāju. Atceļā jau zināmajā skvēriņā pamanījām, ka atkritumu kastēs vairs nav ne mūsu atstāto pakaramo, ne kurpju kārbu. Cik jauki – kādam tas viss noderēja!
Rokturi nost
Galvaspilsētas slimnīcas reģistratūrā atgadījās nemitīgi šķēršļi, kuru dēļ es knapi paspēju pie ārsta, bet daži citi pacienti vizītes bija nokavējuši, jo dakteris jau devies mājās. Numuriņu sistēma, rinda garumgarā. Jo tuvāk nāk kārtas numurs, jo garākas velkas minūtes. Reģistratori izsauc kāda kolēģe, viņai lodziņš uz laiku jāatstāj, es sāku nervozi plūkāt numura lapiņu… Kāda paciente skaļi paziņo – kamēr viņa te rindā gaidījusi, viņas ārsts jau prom, ko darīt ar samaksāto naudu!? Jezga.
Pēc brīža rinda atsāk virzīties uz priekšu. Tad pēkšņi reģistratūrā ierodas elektriķis ar kāpnēm, kuras jānovieto tieši tur, kur darbavieta manai reģistratorei. Viņai darbs jāpārtrauc, es stāvu, skaitu minūtes un gaidot bezjēgā raustu somiņas rokturi, līdz tas noplīst. Mana vizīte pie ārsta sākusies pirms 12 minūtēm, zvanu un brīdinu, ka vēl neesmu piereģistrēta. Elektriķis aizvācas, tieku pie reģistratores, viss rit raiti uz priekšu, bet tad darbiniece man pavēsta, ka apdrošināšanas polise nesedzot visu mediķa konsultācijai nepieciešamo summu, man jāiet maksāt uz kasi. Pie kases jāizņem jauns numuriņš, man priekšā rindā 12 cilvēki, lodziņš tikai viens… Norāvu somiņai arī otru siksniņu un secināju – mūsu veselības sistēma ļoti rūpējas par pacientu nervu treniņu.
Nekratiet sirdi svešiniekiem!
Kāds puisis braucis vasarā ciemos pie draudzenes. Ceļojis uz tālajiem laukiem ar autobusu, pēc tam stopējis mašīnas. Viena apstājusies, un braucēji jaunekli paņēmuši, jo virziens izrādījies viens. Pa ceļam izjautājuši čali, kurp un pie kā brauc, jo lauciniekiem patīk parunāties. Puisis stāsta, kur viņa meitene dzīvo un kas viņa ir. Neviļus pusmūža pāris sācis viņu īpaši sīki iztaujāt. Kāda tā meitene, kādi viņai vecāki? Jauneklis izkratījis sirdi pa riktīgam, bijis tik atklāts, kā jau ar svešiniekiem mēdz būt – viņš laikam būšot iegrābies, jo meitene laba un jauka, bet pēc viņas stāstītā vecāki esot stulbi. Viņš vēl visādi nelāgi izrunājies par draudzenes mammu un papu. Stāstīja, ka meiteni vedīs uz pilsētu, jo «čuhņā» pie vecākiem normālas dzīvošanas nebūšot tik un tā.
Tad nu viņu pieved pie mīļotās meitenes mājas, un izkāpj ne tikai puisis, bet arī mašīnas īpašnieki. Droši vien jau saprotat, kas bija pusmūža pāris – tieši tā, jaunekļa draudzenes vecāki! Viss beidzies laimīgi, bet sākumā «belziens» bijis tāds, ka gandrīz zaudēta draudzene, jauniegūtā sievasmāte un sievastēvs.
