Tuvojas viens no Latvijas vēsturē melnākajiem datumiem – 14. jūnijs, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Arvien mazāk kļūst to, kas pārcietuši izsūtījuma, ieslodzījuma un kara šausmas, arvien biežāk skan atvadu vārdi, aizvien vairāk ir to, kurus gadi un slimības slēdz istabas šaurībā. Tad katra palīdzīga sirds ir dzīvības vērta. To zina mūsu «meža meita» Mihalīna Supe. Viņas nelaimēs tomēr laimējies ar labiem, Dieva sūtītiem cilvēkiem, kas diendienā snieguši un sniedz palīdzīgu roku vai padomu, – Mārīte, Aija, Emīlija, Sandra, Inta, citi draugi, tagad arī atsaucīga apteksne.
Nozīmīga ir mūžībā aizgājušo piemiņas saglabāšana. Politiski represēto un par Latvijas brīvību kritušo piemiņas ansambli Bauskā tīrībā un kārtībā uztur Broņislava Zarembo, daloties ar pašas audzētiem ziediem un tā izrādot cieņu Tēvzemei ziedotajiem mūžiem. Paldies viņai par to!
Īpaša pateicība Anitai Osītei par iedziļināšanos politiski vajāto likteņos. Pēc savas iniciatīvas viņa nesavtīgi rūpējas par bijušās baušķenieces, 1941. gada 14. jūnijā izsūtītās Skaidrītes Zibenes (Vilniņas) ģimenes atdusas vietu Plosta kapos Bauskā. Tur vienmēr ir dzīvības zīmes – ziedi, gan stādīti, gan dārzā griezti, kam svecīšu liesmu un Anitas sirds siltums klāt.
Visiem zināmajiem un nezināmajiem likteņa līdzgaitniekiem kluba «Rēta» valdes pateicība par to, ka palīdz, atbalsta, godina un neaizmirst!
