Salaspilī pirmklasnieku vecāki nonākuši
neapskaužamā situācijā. Gādājot par saviem pirmziemniekiem, viņiem jāizlemj, vai piekrist mācību darba organizēšanai otrajā maiņā, kas liktu pārplānot visus dienas plānus un darba grafikus. Otrs iespējamais variants – sūtīt bērnus mācīties uz pielāgotām telpām vietējā kultūras namā. Ādažu vidusskolā jau trīs gadus pēc kārtas izveidotas septiņas pirmās klases. Novada domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka vēstījums ir nepārprotams: «Citu variantu nav – trīs gadu laikā ir jāuzbūvē jauna skola.» Kāds Izglītības kvalitātes valsts dienesta ierēdnis pirms pāris nedēļām Latvijas Radio intervijā apliecināja, ka Pierīgā strauji palielinās skolēnu skaits. Pašvaldības meklē piemērotāko risinājumu. Klases ierīko blakusēkās, organizē mācības divās maiņās.
Risinājumu meklē, bet pagaidām to nekādi neizdodas atrast arī Bauskas novada domei. Tikai problēma mūsu pusē ir cita. Gailīšu pagasta Uzvaras vidusskolas plašajās telpās 12. klases zinības šogad apguva vien trīs audzēknes. Moderni aprīkotā Īslīces vidusskola izmisīgi cenšas saglabāt savu vidējās izglītības iestādes statusu. Vismaz uz gadu tas vēl ir izdevies. Tukšas ir kopmītņu istabiņas un klašu telpas Mežotnes internātvidusskolā. Kopējais audzēkņu skaits te sarucis teju līdz skolā nodarbināto pedagogu un tehnisko darbinieku līmenim. Vecsaules pagasta Ozolaines pamatskola un Jaunsaules pamatskola – arī tās dzīvo iespējamās reorganizācijas gaidās. Bērnudārza gultiņas nepiepildītas stāv vēl vienā otrā lauku skoliņā.
Latvijas valsts attīstībā, šķiet, sasniegts kritiskais punkts. Laukos paliek tukšas skolas, izput mazās fermas, pa neizbraucamajiem ceļiem arvien tukšāki ripo satiksmes autobusi. Tajā pašā laikā par «ūdensgalvu» dēvētais Pierīgas reģions uzburbis tiktāl, ka vietvara tajā vairs nespēj saviem iedzīvotājiem nodrošināt elementārus pakalpojumus – vietas bērnudārzos, izglītības iespējas ērtās un nepārpildītās klašu telpās.
