Pēc nepilna pusgada darba Bauskā slēgta publiskā pirts Plūdoņa ielā. Tā «Bauskas Dzīvei» paziņoja uzņēmējs Kaspars Jansons.
Pirts Bauskas vecpilsētā apmeklētājiem bija pieejama no pērnā gada decembra. Tā iekārtota kādā savulaik noplukušā, pamestā ēkā Plūdoņa ielā.
«Nostrādājām pusgadu un sapratām, ka šāds bizness Bauskā vismaz pagaidām nav iespējams. Mēnesī vidēji pie mums atnāca 20 – 25 cilvēki. Tas diemžēl ir nepietiekams skaits, lai varētu segt ekspluatācijas izdevumus. Pagaidām līdz novembrim nekas nav iecerēts. Tad skatīsimies, kāda būs interese. Varbūtība, ka pirts atsāks darbu, ir maza,» tā notikušo komentē K. Jansons.
Pērnā gada nogalē, pirtij sākot darbu, atzinīgi jaunieša uzņēmību vērtēja novada domes deputāts Voldemārs Čačs, tagad viņš teic: «Tiešām žēl, ka viss iecerētais nav realizējies. Kamēr pirts nebija, pašvaldībā uzklausījām daudzus iebildumus, ka iedzīvotājiem, galvenokārt vecpilsētā mītošajiem, nav iespējas nomazgāties. Tagad redzam, ka tā, iespējams, bijusi vien skaļa runāšana. Pilnībā saprotu uzņēmēja rīcību, jo ar tik mazu apmeklētāju skaitu nevar segt visus izdevumus. Ceru, ka rudenī iedzīvotāju patiesā interese palielināsies un pirts vecpilsētā atsāks strādāt.»
«Bauskas Dzīvei» baušķenieks Jānis atklāja, ka ir pirts mazgāšanās fanātiķis un sākumā par Bauskā atjaunotu pirti tiešām priecājies, jo nebūšot jābrauc uz Īslīces pagasta Bērziem. Tomēr pēc dažiem Bauskas pirts apmeklējumiem sapratis, ka te nevarot ne lāga nomazgāties, ne drēbes nolikt, un auksts arī bijis. Viņš šo iemeslu dēļ atkal turpinājis apmeklēt pirti Bērzos. Arī interneta vietnē bauskasdzive.lv publicētie baušķenieku komentāri nav glaimojoši un atklāj dažus iemeslus, kāpēc pirts varētu būt bijusi nepievilcīga plašākam apmeklētāju lokam: «Telpas aukstas, durvju nav, skapīšu nav, apvienota duškabīne. Uz lāvas uzkāpt bija grūti, jo tā bija augsta. Es biju tajā pirtī, nosalu par saviem pieciem eiro un sabojāju garastāvokli.»
«Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka ēkas atjaunošanā un pirts izbūvē izlietoti 12 000 eiro. Sākt uzņēmējdarbību palīdzēja Latvijas Attīstības finanšu institūcija «Altum», izsniedzot aizdevumu – vairāk nekā četrus tūkstošus eiro. Maksa par pirts apmeklējumu bija noteikta pieci eiro.
