Vai pietiekami pieminam komunistisko represiju upurus?
VALDA ŪDRE, pārdevēja:
– Jā, notiek atceres pasākumi, represētos ved ekskursijās.
ARNOLDS MAHTS, pensionārs:
– Par daudz godināšanas nemēdz būt. Man izsūtījumā bijuši onkuļi, māsīcas. Viņiem tas ir ļoti svarīgi.
INGA NIKOLAJEVA, skolotāja:
– 25. marts un 14. jūnijs ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas. Man ģimenē nav represēto, bet es jūtu līdzi tiem, kurus skāra šī nelaime.
UNA SOBOĻEVSKA, administratore «Hotel Rundāle»:
– Medijos par to runā daudz. Vajadzētu vairāk atcerēties arī vietējā līmenī, piemēram, apkopot izsūtījuma stāstus, kuri bijuši Sibīrijā.
RAIMONDS NAGOTKINS, strādā «Agrochema Latvia»:
– Manus vecākus uz deviņiem gadiem izsūtīja uz Sibīriju. To pieminam ģimenes lokā.
