Cik dzīvē pieredzēts, ūdens vienmēr ir tecējis no augstākas vietas uz zemāku. Neticami, bet pēdējā laika pieredze rāda, ka Bauskas novada pašvaldības saimnieciskajiem speciālistiem, šķiet, šajā jomā ir cits viedoklis – ielu remontu mērķis laikam ir reizi no reizes pārliecināties, vai tiešām šis dabas likums nav mainījies. Varbūt palaisti garām Bauskas novada saistošie noteikumi, kas ūdenim liek tecēt citādi?
Pirms diviem gadiem Parka ielā pie individuālajām mājām veidojās milzu ūdens peļķes. Nav skaidrs, kāpēc darbu uzraugiem likās – starp trotuāru apmalēm, valnīti pie mājām un ielas slīpumu uz ēku pusi ūdens nekrāsies. Bija jāierīko papildu lietusūdens akas. Līdzīga situācija tikko veidojās uz Zaļās ielas, kur uzklāja jauno asfaltu, – ja lietus nebūtu uzlijis, skaidri parādot brāķi, un iedzīvotāji nebūtu protestējuši, peļķe pie gājēju pārejas ilgi «priecētu» tos, kas šķērso ielu.
Krasta ielā pie Mūsas tilta asfaltētās nobrauktuves viena mala norobežota ar ūdens noteku, bet otrā pusē ūdens noteka ir tikai lejasdaļā. Rezultātā ūdens, tekot no kalna, izskalo grants apmali un ar šķembām nosprosto ūdens aku. Novada administrācijas pārstāvji skaidro, ka ūdens notekas nav tāpēc, ka lieko ūdeni plānojuši novadīt blakus esošajā gravā. Tiesa, vēl Mūsas tilta remontdarbu laikā pierādījās, ka tas ir neefektīvs risinājums, jo izskalo ceļa malu un gravu pienes ar smiltīm un akmeņiem. Ceļa malas profilu mainīja, un tagad akmeņus skalo uz brauktuves. «Tikai šogad ir redzams, kā uzbērums, šķembas sēžas un kādi defekti rodas,» situāciju komentē Bauskas novada domes pārstāvji.