Eiropas sliežu platuma “Rail Baltica” projektā papildu nekādas
pieturvietas, izņemot Rīgas Centrālo stacija un lidostu, Latvijas puse
ierādīt reģionos nevarēs, taču perspektīvā vilcieni varētu kursēt uz
Salacgrīvu un Bausku, intervijā aģentūrai LETA norāda “Rail Baltica”
projekta koordinējošās institūcijas – trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma
“RB Rail” – valdes loceklis Edvīns Bērziņš.
Kopuzņēmuma pārstāvis norāda, ka katra valsts var paredzēt
pieturvietas apdzīvotās vietās, kur pa jaunuzbūvētām sliedēm var iet
nacionālā līmeņa transports. “Tas neizmaksā tik dārgi. Te ir perspektīva
gan Salacgrīvai, gan Bauskai,” uzsver Bērziņš.
Uz jautājumu, vai ir sarunas ar “Pasažieru vilcienu” (PV), kā šos
braucienus varētu nodrošināt, un vai, plānojot jaunu vilcienu pirkšanu,
nevajadzētu tos piemērot jaunai trasei, “RB Rail” valdes loceklis
skaidro, ka šajā gadījumā “sliežu platums ir ierobežojošais”.
“Jaunie vilcieni, kas ies pa pašreizējām – 1520 milimetru – sliedēm,
ir vajadzīgi šodien, kamēr tie, kas brauks pa jaunajām, būs nepieciešami
krietni vēlāk. Patlaban šīs abas lietas nebūtu salāgojamas kopā,”
secina Bērziņš. Trasi plānots pabeigt 2025.gadā.
Kā ziņots, 10.jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis
apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī
“Rail Baltica” projektam.
Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās “Rail Baltica” projekta sākotnējā
sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības,
īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši
neapmierinātību saistībā ar “Rail Baltica” projektu. “Rail Baltica”
trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas,
Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils,
Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas,
Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz
dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi
Salaspilī.
Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi
novērtējumu veic pilnsabiedrība “RB Latvija”. Līdz šā gada rudenim
turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās.
Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu
projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica”
trase.
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas
standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai
tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs
kopā – 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts
finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā
finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
