Latvijai 250 bēgļi nebūs jāuzņem uzreiz, bet gan divu gadu garumā,
un, visticamāk, Latvijā viņi varētu ierasties katrus trīs mēnešus,
Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdē patvēruma meklētāju
izmitināšanas centrā “Mucenieki” norādīja iekšlietu ministrs Rihards
Kozlovskis (V).
Ministrs, atbildot uz vairāku klātesošo deputātu paustajiem
iebildumiem, ka bēgļu uzņemšanā nav ņemta vērā Latvijas pozīcija,
norādīja, ka izveidotā darba grupa, kurā ir vairāku ministriju
pārstāvji, sagatavos attiecīgu modeli un redzējumu.
“Mums nav pienākuma piešķirt statusu, ja mums būs aizdomas. Mēs
varēsim izvēlēties uz vietas,” pauda ministrs, skaidrojot, ka
pašreizējais uzņemamo bēgļu skaits ir daudzas reizes mazāks par to, kas
tika sākotnēji piedāvāts. “Mums bija divas iespējas – saņemt trīs reizes
vairāk vai arī jau zināmo skaitli,” deputātiem strikti norādīja
ministrs.
Tāpat Kozlovskis skaidroja, ka bēgļi jāuzņem divu gadu laikā un
pirmie no tiem varētu Latvijā ierasties ziemā. Tiek paredzēts, ka bēgļi
Latvijā, pēc Kozlovska teiktā, varētu ierasties “katrus trīs mēnešus”.
Savukārt pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdes slēgtās
daļas Kozlovskis klātesošajiem mediju pārstāvjiem skaidroja, ka šis ir
vienreizējs projekts, kā arī Latvijai izdevīgākais. “Nākamais jautājums,
kas pašlaik ir uzdots, ir pašas procedūras norise – integrācija, darba
tirgus, vēlamā bēgļu profila ieskicēšana. Bez kompleksas pieejas to būs
grūti izdarīt,” viņš atzina. “Līdz nebūs skaidrs, kā viss norisināsies,
mēs šo procedūru nesāksim,” apliecināja ministrs.
Runājot par sarunām ar Latvijas pašvaldībām, Kozlovskis atzina, ka
pašlaik no uzņēmumiem un uzņēmējiem nav vērojama īpaša interese par
bēgļu nodarbināšanu. “Bet sarunas un jautājumi ir – ko viņi māk, ko
nemāk, jo ir personas ar augstāko izglītību un dažādām specialitātēm, kā
arī mazkvalificēta darbaspēka veicēji,” viņš sacīja.
Tikmēr, skaidrojot pašu bēgļu izvēles procesu, ministrs norādīja, ka
Latvijai ir iespēja izveidot sarakstu ar vēlmēm, kuras tiks nosūtītas
Itālijai.
Kā ziņots, pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī,
aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra Kozlovska padomniece Daiga
Holma.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu
jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250
patvēruma meklētājus.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un
mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā
solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā
aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie – no
Grieķijas un Itālijas.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai
neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka
Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem -,
nevis atsevišķus bēgļus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi
rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju
uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba
grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu
uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa
izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu
integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai,
veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras,
Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un
reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz
augusta vidum.
