Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavotos
grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka pēc 2017.gada
1.janvāra varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma
norādīšanas.
Persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, pēc
2017.gada vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas
kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs.
Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu un
tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta. Personas
kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Jaunais personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas
koda pirmie cipari būs “32”, bet pārējie cipari automātiski sistēmas
ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem
pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi.
Šobrīd personas kods sastāv no 11 ciparu kombinācijas, kur pēc
pirmajiem sešiem cipariem ir defise, kam seko vēl pieci cipari. Pirmie
seši cipari personas kodā sniedz informāciju par personas dzimšanas
datumu, no kā var izdarīt virkni secinājumu, piemēram, vecums, horoskopa
piederība, dzimšanas dienas esamība kādā noteiktā laikā.
Tādējādi personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz
personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma
pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.
Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu
aizsardzības pamatprincipiem aktualizējās jau 2007.gadā, kad Tiesībsarga
birojā tika ierosināta pārbaudes lieta pēc Latvijas Ģimenes ārstu
asociācijas iesnieguma, jo ārstniecības personām ar ārstniecību
saistītajā dokumentācijā, kas pieejama trešajām personām, bija pienākums
norādīt savu personas kodu. No cilvēktiesību viedokļa tieši personas
koda pirmā daļa satur vislielāko risku ne tikai diskriminācijas
elementiem, bet arī no neiejaukšanās personas privātajā dzīvē.
Grozījumi paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā joprojām saglabāsies
vēsturiskā informācija par personas iepriekšējo kodu un par personas
koda maiņu nepieciešamības gadījumā varēs saņemt attiecīgu izziņu.
Sekas personas koda maiņai ir līdzīgas kā vārda vai uzvārda maiņas
gadījumā – personai, kura likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas
tiesības, pēc personas koda maiņas nepieciešams saņemt jaunu personu
apliecinošu dokumentu. Citus iepriekš izdotus dokumentus personai pēc
personas koda maiņas būs jāmaina tikai gadījumā, ja tas noteikts
attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Personas koda maiņa neietekmēs personai iepriekš izdoto dokumentu
juridisko spēku – gluži tāpat kā šobrīd fakts, ka persona mainījusi
uzvārdu nenozīmē, ka tās noslēgtie līgumi vai citi dokumenti ar
iepriekšējo uzvārdu automātiski zaudē spēku.
Par iesnieguma iesniegšanu personas koda maiņai valsts nodeva netiks noteikta.
Personas koda maiņai netiks noteikti nekādi ierobežojumi nevienai
personu grupai, tai skaitā personai, kura ir sodīta par noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
Lai, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, varētu iekļaut Iedzīvotāju
reģistrā likumprojektā paredzētās ziņas un piešķirt personām personas
kodus bez dzimšanas datuma norādīšanas, Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldei nepieciešams papildu finansējums kopumā 60 742 eiro apmērā.
2017.gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami 10 019 eiro.
Lai atvieglotu slogu vecākiem, likumprojekts arī paredz iespēju
saņemt izziņu par personas deklarēto dzīvesvietu personām vecumā no 15
līdz 18 gadiem, piemēram, iestājoties izglītības iestādēs, kā arī dažādu
atvieglojumu vai priekšrocību saņemšanai.
Tāpat tiks izveidots bezmaksas e-pakalpojums “Iepriekšējā un
piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana”. Datu saņēmēji, piemēram,
zvērināti notāri, aplūkojot datus Iedzīvotāju reģistrā, pēc personas
koda ievadīšanas saņems informāciju par jauno personas kodu. Šaubu
gadījumā būs iespēja izmantot e-pakalpojumu personas koda
salīdzināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja pēc aktuālā personas
koda saņemt informāciju par personas iepriekšējo personas kodu.
