Viens no veidiem, kā valdība plāno papildināt budžetu uz ne tik turīgo iedzīvotāju rēķina, ir priekšlikums no nākamā gada 1. jūlija apsaimniekošanas maksu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).
«Tas kropļos tirgu, veicinās negodīgu uzņēmējdarbību, mazinās nozares drošumu un profesionalitāti,» vērtē Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs.
Papildu slogs
Satraukumu pauž Bauskas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Vides serviss» vadība. «Jau tagad apsaimniekošanas parādam pēdējo sešu mēnešu periodā ir tendence pieaugt par 3% katru mēnesi. Gadā tas veido pamatīgu summu. Papildu apgrūtinājumu radīs tas, ka nodoklis būs jānomaksā pēc izrakstītā rēķina, neatkarīgi no tā, vai klients ir to apmaksājis vai nav,» stāsta uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Iluta Rasa. Maksai pieaugot par 21%, kā piemēru ņemot 0,50 eiro maksājumu par kvadrātmetru, nākamgad būs jāmaksā 0,605 eiro. Dzīvoklim, kura platība ir 50 kvadrātmetri, maksa palielinātos no 25 līdz 30,25 eiro mēnesī.
Bauska ir mazpilsēta, kurā liela daļa apsaimniekotāju klientu jeb 37,5% ir cilvēki virs 60 gadu vecuma. Viņiem jau tagad apsaimniekošanas maksa liekas augsta, teic SIA «Vides serviss» pārstāve. Turklāt maksas palielinājums aizies nevis īpašumu uzlabošanai, bet gan valsts budžetam. «Tas uzliks slogu ne tikai iedzīvotājiem, bet arī apsaimniekotājiem. Noteikti pieaugs parādnieku skaits, iedzīvotāji būs kūtrāki veidot uzkrājumus mājas uzlabošanai,» pausts «Vides servisa» sniegtajā vērtējumā.
Mazos neskars
PVN uzlikšana nostādīs lielos apsaimniekotājus neizdevīgā pozīcijā pret pārvaldniekiem, kas nav PVN maksātāji, uzsver Ģ. Beikmanis. To vidū ir Gailīšu pagasta biedrība «Uzvaras dzīvojamie nami», ko pārvalda Gita Līdaka, namu pārvaldniece Ingrīda Liepa, kas apsaimnieko namus Bauskā un Ceraukstes pagastā, kā arī citas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas apsaimnieko savas dzīvojamās mājas. I. Liepa apstiprina, ka PVN aplikšanas maiņa viņas darbību neskars.
Mūsu novados ar PVN apliks apsaimniekošanas maksu Bauskas «Vides servisam», Iecavas «Dzīvokļu komunālajai saimniecībai» un Īslīces pagasta uzņēmumam «Īslīces ūdens». Visdrīzāk, maksas pieaugums skars arī Vecumnieku novada sabiedrību «Mūsu saimnieks».
«Var celt nodokļus, bet cilvēkiem jau tagad nav naudas, lai samaksātu par apsaimniekošanu. Mūsu valsts aptīra tos, kas maksā, neskatoties, cik naudas cilvēkiem palicis. Tā vietā vairāk varētu pievērsties bagātajiem,» sašutis ir SIA «Mūsu saimnieks» valdes loceklis Ivars Staškevičs. Viņš sacīja, ka informācijas telpā ir lieli protesti par solidaritātes nodokli, kur sašutumu par nodokļiem pauž personas, kas saņem simtiem tūkstošu eiro gadā, bet par kārtējo mēģinājumu iegūt naudu budžetam no mazāk turīgiem ļaudīm, kas dzīvo dzīvokļos, nevis privātmājās, gandrīz nemaz nerunā.
Ģ. Beikmanis uzsver, ka strukturālas pārmaiņas var skart arī lielos pārvaldniekus. «Pareizi noformējot pārvaldīšanas līgumu, PVN nemaksātāju statusā var noturēties diezgan liels uzņēmums, ja bilancē apgrozījumu veidos tikai pārvaldīšanas pakalpojuma administratīvā daļa,» tā pārvaldnieks. Viņš uzsver, ka tā radīsies cenu nevienlīdzība apsaimniekošanas nozarē.
Eiropas direktīva
Valdība izmaiņām kā pamatojumu min Eiropas Savienības direktīvas prasības. Pārvaldnieki gan uzskata, ka tas ir tikai formāls iemesls budžeta «lāpīšanai». Lielie apsaimniekotāji nedomā padoties un centīsies panākt, lai uzliktu nevis 21%, bet samazināto PVN likmi – 12%.
«Eiropas Savienības direktīvas trešajā pielikumā rakstīts, ka samazināto PVN likmi var piemērot telpu pārvaldīšanai, uzturēšanai un sanitārajai apkopei. Ielu tīrīšana, atkritumu vākšana, gājēju celiņu un kāpņu telpu uzkopšana ir pakalpojumi, ko sniedz sabiedrības interesēs, un tiem varētu pievienot samazināto likmi,» uzskata Ģ. Beikmanis.
Eksperti norāda, ka pārvaldnieki mēģinās sadalīt pašreizējo maksu atsevišķās daļās. Piemēram, daudzās ēkās pēc energoefektivitātes projektu izpildes kredīta maksājumi ieskaitīti apsaimniekošanas maksā un rezultātā var tikt aplikti ar PVN.
Finanšu ministrija aprēķinājusi ieguvumus – 2016. gada budžetā tas došot papildu 9,3 miljonus un turpmāk katru gadu 22,4 miljonus eiro. Tomēr līdz nākamā gada 1. jūlijam apsaimniekotāji centīsies atrast veidus, kā izvairīties vai mazināt šo maksājumu, un guvums var būt daudz mazāks.
