Divi simti interesentu 24. septembrī no tuvākiem un tālākiem novadiem ieradās Iecavā, lai gūtu informāciju SIA «Zeltezeri» organizētajā kukurūzas skābbarības dienā.
Sarīkojuma programma aptvēra visu ražošanas ciklu. Ekspertu stāstījumus papildināja daudzveidīgi demonstrējumi, atklājot dažādus paņēmienus kukurūzas augstvērtīgā sagatavošanā, izmantojot to kā atjaunojamo energoresursu un lopbarību.
Sazarota ražošana
SIA «Zeltezeri» zaļo masu iegūst 1000 hektāros, ko aizņem kukurūzas sējumi Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā, kā arī bijušajā Jelgavas rajonā. Milzīgs apjoms vajadzīgs biogāzes stacijai, kas nodrošina ar lētu siltumenerģiju Iecavu un ražo elektrību, pārdodot to akciju sabiedrībai «Latvenergo».
«Zeltezeri» vadītājs Arnis Bole stāsta, ka Iecavas stacijas jauda ir divi megavati. Lai iegūtu šādu daudzumu, nepieciešams aptuveni 34 tūkstoši tonnu zaļās masas, kurai izmanto arī zālājus un rudzus, pievienojot vēl citas piedevas. Otru mazākas jaudas biogāzes staciju uzņēmums darbina Bērvircavā, tās jauda ir viens megavats.
Tikai pārdomāts tehnoloģiskais nodrošinājums ļauj sagādāt minēto daudzumu izejvielas un saražot atjaunojamās enerģijas resursus, uzsver A. Bole. Sazarotā ražošana, kas izvērsta četros gados, nostabilizējas. Sava vieta ir graudaugu un rapšu audzēšanai, nedaudz aitkopībai un eksotiskajiem putniem strausiem. Tas prasa daudz zināšanu un prasmju.
Dod enerģiju
A. Bole skaidro: «Mēs paši ņemam zināšanas, mācāmies, esam atvērti un sniedzam savu pieredzi citiem. Katram uzņēmējam savs ceļš ejams, un tas nemēdz būt bez kļūdām. Tādēļ jāmācās.» Kopumā sabiedrība apsaimnieko 2300 hektāru, sacīja agronome Vita Roze.
Jermaku ģimene no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta savā zemnieku saimniecībā «Dālderi» pašlaik vēl neaudzē kādreiz tā saukto «tīrumu karalieni», taču kopš kolektīvās saimniekošanas laikiem atceras, ka tā bija labs enerģijas avots piena govīm. Šo patiesību apstiprināja mācību dalībniece Inese Joja no Tukuma novada zemnieku saimniecības «Kāršas». Viņa pārliecinājusies, ka kukurūzas skābbarība dod labāku izslaukumu. «Jojās» izmanto savulaik populāro pļāvēju smalcinātāju E-281, kas pirkts no Vācijas ražotāja.
Joju saimes pārstāvjus interesēja augsnes sagatavošana, sēklas šķirnes, skābbarības kvalitātes nodrošināšana, mūsdienīgi ieraugi, segmateriāli un glabāšanas veidi. Viņu secinājums – tradicionālās, no kolhozu laikiem ierastās metodes ir kļuvušas smalkākas, nodrošinot krietni augstāku kvalitāti. Tukumnieki Iecavā pavadīja visu mācību dienu, kas iestiepās vēlā pēcpusdienā un beidzās ar izlozi. Tajā varēja vinnēt noderīgas dāvanas, piemēram, šķirnes sēklas.
Ar savu redzējumu
Iecava nav sveša vieta Tomasam Pīram, kurš vairākus gadus strādājis kompānijā «Litagra», bet pašlaik ir Igaunijas firmas «Roteks-R» menedžeris. Daudz reižu braukts cauri Iecavai un Bauskai, pamanītas pozitīvas pārvērtības šo vietu vizuālajā tēlā, stāstīja T. Pīrs. Viesis vērīgi ieklausījās ekspertu paustajā, akcentējot, ka ir atbraucis iegūt jaunu pieredzi.
Kukurūzas audzēšana kaimiņu zemē pēdējos divus trīs gadus ir kļuvusi populārāka. Ņemot vērā lopkopības apmērus un īpatsvaru, kāds tas ir Igaunijā, šīs kultūras izmantošana barībā kļūst aizvien nozīmīgāka. Ciemiņam bija nodrošināts tulkojums viņam saprotamā valodā. Eksperti bija arī no Vācijas un Somijas.
Pagājušajā gadā Iecavā bija pirmsākums kukurūzas mācību dienas rīkošanā, taču tajā neiesaistījās tik daudz firmu ar savām konsultācijām un piedāvājumiem. Paredzams, ka turpmāk ik rudeni Iecavā rīkos vērienīgu kukurūzas skābbarības dienu.
UZZIŅAI
Kukurūzas skābbarības dienā pārstāvētās kompānijas:
«Konekesko», «Agrera», «Monsanto Crop Sciences», «AgriCon», «Bayer CropScience», «Josera», «B Bagger», «BOCK», «Latvijas šķirnes sēklas», Agronomisko analīžu zinātniskā laboratorija.
