Sarīkojums «Bērīt’s manis kumeliņis» 25. un 26. septembrī Rundāles novadā bija veltīts staltajam, strādīgajam, folklorā apdziedātajam un cilvēku mīlētajam dzīvniekam – zirgam.
Dalībnieki varēja izvēlēties izzinošas un izklaidējošas aktivitātes, tomēr pasākums cerēto atsaucību neguva – apmeklētāju bija gaužām maz. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis «Bauskas Dzīvei» teic – tas raisa pārdomas, vai ir vērts rīkot tik apjomīgus un dārgus sarīkojumus, ja tos neapmeklē. Grūti saprast, kāpēc cilvēki sēž mājās un neiesaistās, piebilst A. Okmanis.
Ķēve – aktrise
Sarīkojuma organizatore Lilita Lauskiniece stāsta, ka iedvesmojusies no ikdienā redzētā: «Pretī manas mājas logiem bērni un jaunieši trenējas jāšanas sportā. Kādu laiku vēroju treneres Mārītes Škapares profesionālo darbu. Mūsējiem ir sasniegumi sacensībās.»
Laukumā, kur pulcējās zirgi ar jaunajām jātniecēm, notika jāšanas paraugdemonstrējumi un iepazīšanās ar cēlajiem dzīvniekiem, varēja doties izjādē un nofotografēties. Zirgus par uzticīgiem un mīļiem dzīvniekiem sauc Evelīna Ģeidāne un Alise Niedre. Viņas ir vienas no mazākajām meitenēm, kas M. Škapares saimniecībā «Lejnieki» mācās jāt. Evelīna treniņus apmeklē vien trīs mēnešus, bet Alise nesen atsākusi jāt pēc gada pauzes. Abas ar labiem rezultātiem septembrī startēja pirmajās sacensībās.
Pulciņā visjaunākā jājēja ir deviņus gadus vecā Sanita Kurta, kura pirms diviem mēnešiem sākusi apgūt rikšošanu un zirga vadīšanu. Viņai vislabāk patīk sēdēt Pasakas mugurā. Šī ķēve ir Latvijas tīršķirnes zirgs, speciāli izveidota ģenētisko resursu saglabāšanai. Bērniem patīk jāt arī ar 18 gadus veco, pieredzes bagāto Latvijas ķēvi Limu, jo tā ir mierīga un pacietīga. Ķēve ir aktrise – filmējusies lentē «Rīgas sargi». Viņas mugurā bez bailēm sēžas arī M. Škapares mamma Ilga Verbicka.
Traumas neattur
«Lejniekos» trenējas ap 20 cilvēku no Pilsrundāles, Bauskas, Rīgas. Saimniecei ir 16 zirgi. Viņa stāsta, ka vairāki rikšotāji ir tepat piedzimuši un uzauguši. Mārītes mīlulis ir piecus gadus vecais Cpairuss, ko pirms diviem gadiem viņa iejāja. «Ļoti talantīgs zirgs. Esam piedalījušies astoņās sacensībās un ieguvuši sešus diplomus,» atklāj saimniece.
Bērni nodarbībās iemācās rūpēties par dzīvniekiem, būt atbildīgi. Viņi izved tos no aploka, apseglo, uzliek iemauktus, ķemmē. 11 gadus vecā baušķeniece Elza Vārna stāsta, ka sākusi jāt septiņu gadu vecumā. Tagad pēc stundām sēžas autobusā un brauc no Bauskas uz Pilsrundāli, lai nodotos savam aicinājumam. Lai arī aizraušanās sagādā prieku, tā paredzēta drosmīgiem cilvēkiem. Elza, reiz nokrītot no zirga treniņa laikā, guva smadzeņu satricinājumu, bet tas viņu nav atturējis atkārtoti sēsties kumeļam mugurā.
Interesentiem bija iespēja vizināties simtgadīgā droškā, ko no Mežotnes pagasta Jumpravas bija atvedusi Skaidrīte Zvirbule. Viņa stāsta, ka oriģināli droška nāk no Latgales reģiona. Tāpat kā tautastērpi, katram novadam tās bijušas citādākas. Šis modelis ir vienkāršs, piederējis nabadzīgākiem zemniekiem, tajā var sasēsties divi pieaugušie un divi bērni skaidro S. Zvirbule. Vedējai uz sarīkojumu līdzi bija jūdzamais zirgs Grāfs – īsts palīgs darbā, augumā mazāks par jājamzirgiem un ar druknākām kājām.
Nav mašīna
«Lejnieku» saimniecību un veterinārārstes M. Škapares palīdzību zirgu turēšanā izmanto četri saimnieki. Katrīna Čaupale stāsta, ka savu ķēvi Brendu atvedusi uz Pilsrundāli, lai atkoptu. Iepriekš uzticamo partneri turējusi Baldonē, kur tā iedzīvojās plaušu karsonī. Pēc dārgas un neefektīvas ārstēšanas Latvijā jauniete aizņēmusies naudu, lai zirgu ārstētu Tartu klīnikā Igaunijā. Kaimiņu zemē izdevās dzīvnieku izglābt no nāves. Tagad Brenda vecumdienas aizvada vietā, kur acīmredzami jūtas labāk. Tomēr zirgs nav jājams, tam ir saaugumi plaušās un sirds mazspēja. Katrīna stāsta, ka tagad arī viņa ir atgriezusies mājās, jo pie M. Škapares, kas viņai ir kā «otra mamma», trenēties sākusi 12 gadu vecumā.
«Es gribētu sev otru, jaunu zirgu, bet nevaru pārdot Brendu, kā to līdzīgās situācijās darītu daudzi saimnieki. Tā nav nolietojusies mašīna, ko var nomainīt, bet gan dzīvnieks, kurš jūt stresu un emocionāli reaģē. Tavs ir tavs, citam to nevar atdot,» secina jauniete. Pašlaik viņa jāj ar māsas zirgu Paleniumu.
Katrīna studē fizioterapiju, lai piepildītu sapni kļūt par reitterapijas speciālisti, kas ārstniecībā izmanto jāšanu ar zirgu. Pati sākusi aizrauties ar šiem dzīvniekiem pēc daktera ieteikuma, jo skolas laikā nemitīgi reibusi galva sašaurināto asinsvadu dēļ. Viņai veselība uzlabojās, un ir pierādīts – kombinējot jāšanu ar masāžām vai ūdens terapiju, var palīdzēt cilvēkiem ar dažādām saslimšanām.
Intīma noskaņa
Sarīkojumu atklāja novada domes jaunajā zālē ar zirgu vārdotāja Eināra Nordmana fotogrāfiju izstādi «Ar vējiem krēpēs». Pētniece Inese Tone stāstīja par zirgu krāsu dažādību, priekšnesumu sniedza folkloras kopa «Savieši». Pasākuma pirmā diena noslēdzās ar vakarēšanu pie ugunskura kopā ar Zemgales stāstnieku festivāla dalībniekiem, kas nedēļas nogalē pulcējās tradicionālajā festivālā.
Programmas «Stāstu bibliotēka» vadītāja Aelita Ramane skaidro, ka 2009. gadā sarīkojums bija iecerēts kā vienas dienas notikums, bet izvērtās par ikgadēju festivālu. «Ja festivālu neapvienotu ar kādu citu lielu pasākumu novadā, tas izvērstos par garlaicīgu semināru,» uzskata bibliotekāre, solot, ka nākamgad varēs svinēt festivāla piecgadi.
L. Lauskiniece svētkos visvairāk izbaudījusi stāstus pie ugunskura, maizītes cepšanu, tikšanos ar stāstniekiem Svitenes muižā: «Piektdienas vakars bija brīnišķīgs – silts, mierīgs un skaists. Vakarēšanai pie ugunskura bija intīma noskaņa. Tirgus laukumā tādas emocijas nerodas.»
Vides izglītība
Sestdien galvenā rosība notika Pilsrundāles mājtirgus laukumā, kur uzstājās folkloras kopa «Svitene», deju grupas «Rundāle», «Ir varianti», «Magnolijas», «Nāc dejot», koklētāju ansamblis, kā arī Vabaļņinku kultūras nama folkloras kopa no Lietuvas. Apmeklētāji varēja baudīt gardu zupu, aplūkot Rundāles mākslas skolas audzēkņu un stāstnieku darbus, kas tapa mākslinieces Īras Rozentāles vadībā. Vakarā tika atvērta ekstravaganto kroņu darbnīca ar Brigitu Strodu.
Pasākumā viesojās Tērvetes dabas parka pārstāvji. Parka vides izglītības speciāliste Inaida Jagučanska stāsta, ka ģimenes ar bērniem dabas parkā ne tikai izklaidējas, bet arī iegūst zināšanas – iepazīst mežu apsaimniekošanu, mācās noteikt koku vecumu, mērīt koksni. Tērvetieši rundāliešiem rādīja mazu daļu no dabas parkā pieejamā – izzinošas spēles ar mīklām, putnu un koku sugu noteikšanu.
Pasākuma dalībniece Sandra Kazimiraite «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka ir augusi Tērvetes pusē un priecājas par ieguldījumu parka attīstībā. «Tomēr domāju par smalko robežu, ko nedrīkst pārkāpt, lai labais darbs nepārvēršas par komerciālu naudas pelnīšanu,» piebilst S. Kazimiraite.
