Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sapulcē 23. septembrī apspriesta sadarbība ar valsts iestādēm, īpaši diskutējot par zemes nodokļa pieaugumu nākamgad.
Cer mazināt pieaugumu
Lauksaimniekus uztrauc nodokļu sloga pieaugums lauksaimniecības zemei, ko izraisa kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kāpums. Izskatot jautājumu Ministru kabinetā un Saeimā, LOSP cer panākt, ka NĪN pieaugums gadā nedrīkst būt lielāks par 10%, lai lauksaimnieki spētu plānot biznesu.
Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvēra, ka lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāju kontrolē konstatēti šādi pārkāpumi: preču uzskaites un attaisnojuma dokumentu reģistrācijas kārtības neievērošana, nav nodrošināta darījumu izsekojamība, ir nepareizi grāmatvedības reģistri. Pie «aplokšņu algu» jautājuma kā aktuālākie klasificēti nepareizi aprēķināti vai maksāti nodokļi no darba algas, kā arī VID neiesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību, pārkāpumi darba laika uzskaitē.
VID plāno mazināt ēnu ekonomiku lauksaimniecībā, pārbaudot nozari pēc nozares, uzlabot nodokļu maksāšanas kultūru, vienkāršojot sistēmu. Plānots pastiprināt produktu izcelsmes un izsekojamības kontroli ražošanas un tirdzniecības vietās. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nodokļu maksāšanā svarīga godīga uzņēmēju un darba ņēmēju attieksme.
Uzticami dati
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis vēsta: «LLKC un LOSP diskusijā panāca pilnīgu vienprātību, ka Latvijas lauksaimniekiem kopīgi ar konsultantiem un zinātniekiem ir jāstrādā pie vienota modeļa ražošanas pašizmaksas aprēķināšanai, lai varētu operatīvi analizēt situāciju dažādās nozarēs un iegūt skaidrus, ticamus datus. Tas ļautu pieņemt lēmumus politikas veidotājiem un nevalstisko organizāciju sektoram par pozīciju sarunās ar valdību un Eiropas Komisiju, kā arī analizēt problēmas dažādās nozarēs. Svarīga ir Lauku saimniecību datu uzskaites tīkla jeb SUDAT darba uzlabošana un jaunu saimniecību iesaiste, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvākus datus lēmumu pieņemšanai.»
Imitēta darbība
Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja par pēdējā laikā saasināto situāciju saistībā ar papuvēm. Šī sezona būtiski atšķiras no iepriekšējām, jo ir vairāki jauni nosacījumi, tajā skaitā daudz prasību bioloģiskajām saimniecībām. Šogad sākas citas saistības un nosacījumi, līdz ar to shēmā ienāk jaunas saimniecības – vairāk nekā 900 jaunu klientu Lauku atbalsta dienestā (LAD), arī apstrādātās platības ir palielinājušās.
Situāciju jaunajā Eiropas budžeta plānošanas periodā skaidroja LAD direktore Anna Vītola-Helviga. Ir gadījumi, kad atsevišķiem atbalsta pretendentiem pieteiktajās platībās konstatēts – 90% platību ir papuves. Izpildot fizisko kontroli saimniecībās ar lielo papuvju platību īpatsvaru, atklājusies aina, ka zāle ir sasmalcināta un atstāta uz lauka, bet nekas cits nav darīts. Interpretācijas ir dažādas, tomēr šādos gadījumos tā ir lauksaimnieciskās darbības imitēšana, norāda amatpersonas. Pļava ir pļava, un papuve ir papuve, uzsver speciālisti. LAD atbild par maksājumiem un maksājumu pareizību, ja pieteiktā platība neatbilst maksājuma saņemšanas nosacījumiem, LAD nedrīkst maksāt par šādām platībām, norādīja A. Vītola-Helviga.
